Virtuālās realitātes ierīču būtiskākie trūkumi un to iespējamā novēršana

Virtuālā realitāte ir viena no aktuālākajām modernajām tehnoloģijām. Zinātnieki un futurologi apgalvo, ka tuvākajos gados virtuālā realitāte pārņems visu datoru un tehnoloģiju industriju, tādējādi pilnībā izmainot cilvēku dzīves. Redzot, cik ātri šī tehnoloģija attīstās, šādi apgalvojumi ir visai ticami, taču pašlaik virtuālās realitātes ierīces nav pieejams ikvienam un to lietošanai ikdienas vajadzībām ir daudz šķēršļu un prestamos inmediatos. Tipiskākās virtuālās realitātes ierīču izmantošanas problēmas saistās ar to, ka to izmantošanai ir nepieciešami ļoti dārgi un jaudīgi datori, šīm ierīcēm visu laiku ir jābūt savienotām ar datoru, turklāt to uzstādīšana ir visai sarežģīta. Tehnoloģiju kompāniju galvenais uzdevums ir atrast veidus, kā pārvarēt šīs barjeras, lai virtuālās realitātes ierīces kļūtu par masu pārdošanas produktu un tiktu izmantotas ikdienas vajadzībām. Ko tad tehnoloģiju giganti ir izdomājuši līdz šim?

Lai risinātu visas šīs minētās problēmas, tiek strādāts pie tehnoloģijas, kas saucās “inside-out tracker”. Šī tehnoloģija paredz, ka tā vietā, lai virtuālās realitātes ierīču lietotāja kustības tiktu nolasītas ar ārējiem sensoriem, tie tiek iebūvēti iekšā virtuālās realitātes aprīkojumā. Šādas tehnoloģijas izmantošana praktiski nozīmētu to, ka vairs nebūtu nepieciešams izvietot ārējās kameras un virtuālās realitātes aprīkojumu varētu lietot daudz plašākā apgabalā, ne tikai noteiktā vietā, ko fiksē sensori. Tādas kompānijas kā Intel, Microsoft un Facebook aktīvi strādā pie tā, lai šo tehnoloģiju attīstītu un pēc iespējas ātrāk ieviestu komerciālajās ierīcēs.

Intel strādā pie projekta Project Alloy jeb prestamos sin aval, kas ir eksperimentāla virtuālās realitātes ierīce. Šis projekts paredz ne vien minētās “inside-out tracker” tehnoloģijas izmantošanu, bet arī virtuālās realitātes ierīcēs iebūvētu procesoru, kas mazinātu virtuālās realitātes ierīču izmantošanas atkarību no pieejas jaudīgiem datoriem. Intel plāno izveidot šādu virtuālās realitātes ierīci jau tuvākajā laikā.

Facebook, savukārt apgalvo, ka jau ir izveidojuši prototipu virtuālās realitātes ierīcei, kurā izmantota “inside-out tracker” tehnoloģija un kuras lietošana ir iespējama bez vadiem uz fiziskiem savienojumiem ar datoru. Arī Microsoft apgalvo, ka strādā pie šīs tehnoloģijas pilnveidošanas un sadarbībā ar tādām kompānijām kā HP, Dell un Lenovo pavisam drīz izveidos virtuālās realitātes ierīces, kas darbosies uz daudz lētākiem un mazāk jaudīgiem datoriem.

Patiesībā, daudzas kompānijas jau ir ļoti tuvu šādu, brīvi lietojamu virtuālās realitātes ierīču komerciālai ražošanai. Piemēram, HTC Vive virtuālās realitātes aprīkojums, jau ir samērā ērts lietošanai. Tas darbojas attālināti un tas tiek uzskatīts par līdz šim veiksmīgāko virtuālās realitātes aprīkojumu, taču tā lielākā problēma ir augstā cena. Aprīkojums vien maksā vairāk kā 800 ASV dolāru, bez tam, tā lietošanai ir nepieciešams ļoti jaudīgs dators. Project Alloy varētu šo ierīci padarīt ne vien vienkāršāku un komerciālāku, bet arī daudz lētāku. Vēl tas ļautu izmantot tādu tehnoloģiju kā “merged reality” jeb realitātes saplūšana, kas ļautu apvienot reālo dzīvi ar digitālo informāciju. Piemēram, spēlējot spēles, lietas, kas atrodas mājās, ar šo tehnoloģiju, varētu tikt iesaistītas spēlē, pārvēršot tās par spēles elementiem. Project Alloy tiešām varētu virtuālās realitātes ierīces padarīt daudz labākas un pieejamākas, taču pagaidām tas viss vēl ir eksperimentu fāzē.

Taču šie jaunie projekti un tehnoloģijas, kas varētu risināt esošās problēmas, varētu radīt jaunas, Piemēram, bezvadu savienojamība, rada jautājumus par to, kā ierīcēm tiks piegādāta enerģija un vai akumulatora kapacitātes būs pietiekama šo tehnoloģiju izmantošanai? Arī par grafiku un prestamos en linea sin buro, izmantojot šīs bezvadu tehnoloģijas, rodas neskaidrības. Visticamāk grafikas kvalitāte cietīs, tāpēc pastāv viedoklis, ka datoram tik un tā būs ļoti liela nozīme turpmākajā virtuālās realitātes ierīču izmantošanā. Lai vai kā, šīs problēmas liecina par to, ka virtuālās realitātes ierīces tik ātri mūsu ikdienas dzīvē neienāks un līdz šīs tehnoloģijas zenītam vēl jāgaida vairāki gadi.


Telefonu aplikācijas un to popularitāte

Šis vārds “aplikācija” ir dzirdams visur, kur ejam gan internetā, gan televīzijā, un protams telefonā, bet kas tad īsti ir aplikācija un ko ar tām var iesākt? Aplikācija jeb “app” / “låna pengar snabbt” ir termins, kurš ir radies pēdējo piecu gadu laikā, un ir uzvarējis gada vārda balvu 2011. gadā tikai dēļ savas popularitātes, lai gan šis termins ir daudz zināmāks pēdējo gadu laikā, daļa cilvēku vel joprojām nezin, kas ir tā sauktā aplikācija un ko ar to var darīt un kā tās ir saistītas ar viedtālruņiem ko lietojam.

Īsumā aplikācija ir lietojumprogramma ar ko var interaktēt dažādos veidos, bet tā nav vienkārša programma, tā ir speciāla programma domāta tikai telefoniem, un planšetēm. Aplikāciju orģinālais mērķis bija izklaides industrija, un dot cilvēkiem iespējas izklaidēt sevi caur telefoniem dodoties kaut kur, vai vienkārši relaksējoties. Līdz ar to pirmās aplikācijas, kas tika radītas telefoniem bija spēles kā ,piemēram, spēle dusmīgie putni jeb angliski “Angry Birds” kura pārņēma pasauli līdz ar viedtālruņu popularitātes augumu. Laikam ejot uz priekšu aplikācijas attīstījās ļoti strauji, mūsdienās jau iedaloties dažādākajās kategorijas sākot no aplikācijām, kas ļauj iepirkties internetā, beidzot ar bankas pakalpojumu izmantošanu neizejot no mājas.

Kādēļ aplikācijas ir svarīgas un kāpēc mums būtu jāinteresējas par tām? Ir divi svarīgi iemesli, pirmais ir ka aplikācijas var palīdzēt paātrināt dažādus procesus, kuri tā mums prasītu ļoti daudz laika, vai relatīvi vairāk laika nekā ja mēs to darītu no telefona. Konkrēts piemērs ir bankas pakalpojumi, nevienam nepatīk gaidīt garās rindās, lai uzdotu kādu jautājumu par savu kontu vai redzētu savu rēķinu kopsavilkumu, līdz ar to popularitātes augums banku aplikācijās, un tas neattiecas tikai uz ārzemēm, Latvijas populārākās bankas, kā “Citadele”, “Swedbank” un “Seb banka” arī jau ir ieviesušas savas aplikācijas Latvijas viedtālruņos, kuras ļauj mums pārskatīt savus maksājumus, vai kaut vai pārskatīt savu bilanci.

Otrs svarīgs iemesls aplikāciju lietošanai ir, ka tās var palīdzēt ne tikai fiziskām personām, bet arī uzņēmumiem, aprīkojot darbiniekus ar konkrētām aplikācijām saziņa, un dažādu citu uzdevumu veikšana var būt daudz vienkāršāka, un šāds aplikāciju pielietojums mūsdienās tiek uzskatīts ļoti moderns un vienkāršs, jo aplikācijas ir veidotas ļoti pārskatāmas līdz ar telefona samērā nelielo ekrānu.

Kādēļ aplikācijas ir maksas un bezmaksas? Pārskatot cauri mūsu iphone un android viedtālruņiem un atverot aplikāciju veikalu uzreiz varam pamanīt, ka vairums aplikāciju ir bezmaksas, Tas ir tāpēc, ka aplikācijas mūsdienās pilda ne tikai savu programmas funkciju, bet arī ir virtuāls reklāmas plakāts, lai arī aplikāciju izveide nemaksā daudz, tas prasa ļoti daudz laika, līdz ar to veidotāji vēloties sasniegt pēc iespējas vairāk cilvēku un nopelnīt vairāk par padarīto izveido šīs aplikācijas bezmaksas, bet tajā pašā laikā ļaujot reklāmām parādīties kamēr lietojam šo aplikāciju. Protams, vairumam no mums nepatīk reklāmas un vēlamies, lai tās netraucē mums lietot mūsu izvēlēto aplikāciju, tam ir risinājums, daudzas aplikācijas piedāvā maksas un bezmaksas versijas, maksas versija slēpj visas reklāmas un citos gadījumos ļauj piekļuvi daudzām bezmaksas versijā neeksistējošām funkcijām.

Nav jābūt zinātniekam, lai saprastu kāpēc šīs mini programmas mūsu telefonos ir tik populāras un pārņem pasauli vairāk un vairāk ar katru gadu, tās ļauj mums padarīt sarežģītas lietas vienkāršākas vai palīdz mums atpūsties pēc grūtas darba dienas. Līdz ar to mēs varam tikai vērot kā šī relatīvi jaunā industrija attīstās lielā ātrumā un censties izprast un būt daļa no tās, tikai viena pieskāriena attālumā – smslån utan ränta!


Mākslīgais intelekts: cik tālu mēs esam tikuši?

Viena no tehnoloģijām, kas pašlaik attīstās ļoti strauji ir mākslīgais intelekts. Dažādas mākslīgā intelekta sistēmas jau tagad tiek plaši izmantotas, tāpēc pastāv diezgan populārs uzskats, ka pavisam drīz zinātnieki būs spējīgi izstrādāt pilnībā cilvēcisku mākslīgo intelektu / sms lån jeb ierīces, kas spēj pieņemt racionālus, pamatotus lēmumus katrā konkrētajā situācijā. Vai patiešām mēs ko tādu varam gaidīt jau tuvākajā nākotnē, vai tomēr pašreizējie sasniegumi mākslīgā interneta jomā ir krietni pārspīlēti?

Kā jau tika minēts, pašlaik tiek plaši izmantotas dažādas mākslīgā intelekta sistēmas, kas spēj pildīt atsevišķus intelektuālus uzdevumus. Viena no plašāk pielietotajām un mums visiem labi zināmākajām ir sistēma, kas spēj atrast lietotājam piemērotas opcijas, balstoties uz iepriekšējo lietošanas vēsturi. Piemēram, sociālajos tīklos mums tiek piedāvāts sekot tām lapām, kas ir līdzīgas tām, ko mēs jau aktīvi izmantojam. Tā, protams, nav vienīgā mākslīgā intelekta sistēma, kas tiem izmantota. Mūsdienās pat ir tādas sistēmas, kas spēj veikt intelektuālus darbus, piemēram, programmatūra, kas var izdarīt lielāko daļu grāmatveža darba. Tātad, šī tehnoloģija patiešām attīstās, bet cik šīs sistēmas ir pietuvinātas reālam cilvēka saprātam.

Viens no Microsoft līdzdibinātājiem Pauls Alans, apgalvo, ka mēs vēl esam ļoti tālu līdz īsta mākslīgā intelekta radīšanai. Viņš apgalvo, ka par spīti tam, ka esam iemācījušies izveidot ļoti produktīvas mākslīgā intelekta sistēmas, mēs neveram teikt, ka tuvāko gadu laikā būsim spējīgi izveidot pilnībā racionāli domājošas mašīnas. Lai cik arī sarežģītas nebūtu mākslīgā intelekta sistēmas, to spējas aprobežojas ar tiem uzstādīto algoritmu. Mēs varam veidot arvien sarežģītākus algoritmus, kas ļaus šīm ierīcēm pildīt arvien vairāk inteliģentus uzdevumus un rūpīgāk izvērtēt dažādas iespējas, taču to ir tik daudz, ka tikai tālā nākotnē, mēs varētu runāt par īstu mākslīgi intelektu, kas pielīdzināms cilvēciskas būtnes intelektam.

Tomēr, mēs neveram teikt, ka mākslīgais intelekts vispār nav spējīgs domāt. Pašlaik vairāki pētījumu institūti strādā pie mākslīgā intelekta uzlabošanas un pētniecības. Viņi galvenokārt mēģina atrast sistēmu vājos punktus un strādā pie tā, lai optimizētu algoritmu iespējas. Alana Mākslīgā Intelekta Zinātnes Institūts (Allen Institute for Artificial Intelligence Science), nesen izsludināja konkursu mākslīgā intelekta programmām. Tām bija jāpilda astotās klases līmeņa kontroldarbi, kas aptvēra visdažādākās tēmas. Uzvarētāja rezultāts bija 59%. Mākslīgā intelekta programmas pareizi atbildēja pārsvarā uz tiem jautājumiem, kurus var atrisināt ar samērā vienkāršu algoritmu palīdzību, piemēram, matemātikas uzdevumi, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka katrs dalībnieks izmantoja citādākus algoritmus un metodes uzdevumu risināšanai. Ir grūti pateikt vai šie rezultāti ir labi vai slikti, ja mums īsti nav ar ko to salīdzināt, tomēr kaut ko mākslīgais intelekts ir spējīgs paveikt jau tagad.

Tad cik tuvu īsti mēs esam tam lai izveidotu cilvēciski domājošu programmatūru? Uz to never viennozīmīgi atbildēt, jo to never izmērīt. Mēs vēl nezinām kādi īsti ir mākslīgā intelekta limiti un cik spējīgas ir pašreizējās programmas. Jā, mēs varam iedot tām izpildīt testus, taču rezultāti ir neviennozīmīgi, jo tests nespēj izvērtēt visas spējas. Lai varētu izvērtēt, cik šīs sistēmas ir līdzīgas saprātīgi domājošam cilvēkam, tām ir jāizpilda visi iespējamie uzdevumi, ko spēj cilvēks, citādāk vienā testā mākslīgā intelekta sistēma var iegūt 0%, bet citā visus 100%. Patiesībā, viss ir atkarīgs no tā, ko mēs vēlamies no mākslīgā intelekta.

Heyaa – låne penger raskt!


Tehnoloģijas brīnums: Droni

Kas ir drons jeb angliski “drone”? Atbilde uz šo jautājumu var likties sarežģītāka nekā mums tas var sākumā likties, pirmā doma, kas daļai cilvēku parasti rodas ir, ka drons ir tālvadības lidaparāts, un šie cilvēki nebūs kļūdījušies, tikai atbilde ir daudz advancētāka nekā šie divi vārdi. Pēc tehniskā apraksta drons ir maza izmēra lidaparāts, kurš var lidot gan ar cilvēka kontroli, gan bez tās. Vienkāršāk arī par droniem tiek saukti lidaparāti, kuriem nav pilota. Un šie droni ir visai dārg, tāpēc cilvēki tos parasti pērk ar pikalaina vai pat ar lainaa ilman vakuuksia!

Droni un to tehnoloģija turpina attīstīties nemitīgi, kā viens no augošākajiem izgudrojumiem pēdējo desmit gadu laikā, lai arī cik inovatīvi tie nebūtu, mūsdienās dronos tiek ieguldītas lielas summas, lai panāktu vel kompleksākus dronus un tos palaistu apgrozībā reizi pāris mēnešos visos pasaules tirgos. Un šī metode arī ir veiksmīga, droni ir pieprasīts produkts ne tikai aviācijas entuziastu vidū, bet arī cilvēku vidū kuri vienkārši grib atrast jaunu hobiju, vai pavadīt savu laiku mazliet interesantāk. Šobrīd viens no pieprasītākajiem droniem pasaulē ir firmas “DJI” ražotais “Phantom 2” kurš izmēra ziņā ir neliels un kamēr tas nav pats jaunākais un advancētākais produkts no visiem droniem tirgū, tas izmanto pietiekami labu tehnoloģu, un cenas ziņā ir pietiekami elastīgs visiem šāda tipa produkta piekritējiem. Esam daudzi noteikti internetā apskatījuši kādu no putna skatījuma uzfilmētajiem video, kas ir parasti filmēti ar droniem, bet ne visi droni ir aprīkoti ar kameru, kamēr “Phantom 2” ir parocīgs maza izmēra drons tas nenāk komplektā ar kameru, līdz ar to tam tika izveidots “Phantom 2 Vision +” kurš ir identiski tāds pats kā orģināls, tikai vel papildus aprīkots ar labu kameru un ir ieguvis labas atsauksmes kinematogrāfu vidū un pārsvarā tiek izmantots dabas skatu vai pilsētu filmēšanai no augšas.

Ar to gan viss nebeidzās, kamēr “Phantom” sērijai tiek izlaisti pēcteči, kas ir daudz jaudīgāki, tie protams, maksā daudz lielākas summas, bet “DJI” nav vienīgie, kas ražo šos dronus .Vel viena kompānija, kas specializējās miniatūras izmēra dronu ražošanā ir kompānija “Parrot” , un šie droni ir vairāk paredzēti tīri tikai lidojumiem un tie tiek uztverti vairāk kā rotaļlietas, nemaksājot masveida summas, kā varbūt citi tā konkurenti .

Dronu lielākā problēma varētu tikt uzskatīta tā baterija, jo kaut kur šim lidaparātam ir jāņem enerģija, līdz ar to tika izveidotas speciāla tipa baterijas, kas tiek iemontētas dronos, lai tie spētu kādu laiku noturēties gaisā. Un vairumam no droniem šis baterijas ilgums ir ļoti neliels, parasti ietverot laiku no 20 līdz 40 minūtēm gaisā, ņemot vērā arī laikapstākļus.

Drons būdams inovatīvs izgudrojums ir izmantojams daudzos dažādos veidos, piemēram, ir mūsdienās arī piesaistījis drošības dienestu acis, un šobrīd vairums dronu tiek arī izmantoti nelaimes gadījumu novēršanai. Amerikā šobrīd droni tiek izmantoti meža ugunsgrēku novēršanai, atrodot ugunsgrēka epicentru no augšas daudz operatīvāk, līdz ar to valstis iegulda lielas summas savu drošības dienestu apmācībā lidot ar šiem lidaparātiem un ātrāk spējot novērst nelaimes notikumus. Pirmā valsts, kas sāka izmantot dronus un sāka tos ražot bija Izraēla, šobrīd esot pati populārākā valsts kura pārdod šos mazos lidaparātus, bet arī ražo ar ieročiem aprīkotus dronus armijas vajadzībām un eksportē tos dažādām pasaules valstīm, cilvēku pasargāšanai un teritoriju aplūkošanai. Bet droni tiek arī izmantoti medicīnā, pārvadājot dažādus medikamentus Āfrikas teritorijā daudz ātrāk uz vietām, kur šie medikamenti ir tiešām nepieciešami steidzami.

Ja jums interesē aviācija un gribās multifunkcionālu jaunu hobiju, drons var būt kaut kas tieši jums šobrīd maksājot Latvijas tirgū sākot no 100 eiro līdz aptuveni 600 eiro. Un varam nebrīnīties drīz redzot daudz vairāk šo aparātu uz ielām arī šeit Latvijā.


Kas īsti labāks portatīvais vai stacionārais dators?

Šis jautājums tiek bieži uzdots teju katrā elektropreču veikalā un katrā informējošā mājaslapā, bet kādēļ tā tas notiek? Šis jautājums rodas, kad ir vajadzība pēc jauna datora un prasot draugiem vai paziņām viedokļi ir tik pat daudz cik cilvēki kuriem jautājam un sākas apjukums, kas tad īsti ir labāks. Domājot par jauna datora iegādi varam atgriezties pagātnē un iedomāties, kāpēc portatīvie datori vispār tika izveidoti deviņdesmito gadu beigās. Tajā laikā viss pamazām sāka kļūt pārnēsājams sākot ar telefoniem un mūzikas atskaņotājiem, utt. Līdz ar to sāka arī parādīties pirmie portatīvie datori, protams, trīs reiz lielākā izmērā nekā tie ir mūsdienās, bet savu funkciju tie pildīja. Bet galvenais aspekts portatīvajos datoros vienmēr ir bijusi pati ērtība, var paņemt līdzi un nav nepieciešami “miljons” kabeļi un vadi. Bet portatīvie datori arī parasti ir dārgāki nekā stacionārie un tāpēc ir jāņem kredīts imprumut rapid , lai varētu to iegādāties, bet atceries ka šie kredīti credit doar cu buletinul pēc tam ir arī jāatmaksā!

Lai gan stacionārie darbagalda datori ir pastāvējuši jau no astoņdesmitajiem, milzīgās kastes nespēja konkurēt ar pārnēsājamiem datoriem tajā laikā, un ar to sākās arī stacionāro datoru pārbūve. Stacionārie datori laikam ejot uz priekšu palika jaudīgāki un ātrāki, piemērām, grafiskajam dizainam, spēlēm un citām tā tipa funkcijām daudz labāks bija stacionārais dators, jo protams, portatīvo var paņemt līdzi, bet jaudīgas grafiskās darbības nepārmaksājot lielas summas, nebija iespējams izveidot uz portatīvā datora.

Datori mūsdienās iedalās dažādās kategorijās attiecīgi nepieciešamībai, kuras iedalās vel zemākās kategorijās īpašu vēlmju izpildei. Visāda tipa datori pilda ļoti līdzīgas, bet tajā pašā laikā atšķirīgas funkcijas, bet galvenā atšķirība ir spēks un jauda. Darbagalda datori ir vispārīgi daudz spēcīgāki nekā viņu pārnēsājamie līdzinieki un spēj veikt jebkuras grafiskās funkcijas trīs reiz labāk. Komforts ir vel viena neaizmirstama lieta domājot par datora iegādi, un šajā nozarē pārākums noteikti būs portatīvajiem datoriem, jo pārnēsājamība vienmēr būs faktors kurš spēlē lielu lomu komforta kategorijā, kā arī taustes sensors kurš aizstāj peli ar vadiem, kas būtu vienmēr jāņem līdzi.

Portatīvo datoru visunikālākā detaļa ir tā baterija, kura nav atrodama nevienā stacionārajā datorā un tā ir paredzēta jaudas uzglabāšanai un datora spējai būt lietojamam vairākas stundas, bez jebkādas lādēšanas, vai elektrības kontakta izmantošanas. Bet tā dēļ portatīvajiem datoriem bieži vien nav sānu ciparu sadaļas uz tastatūras un portatīvie datori bieži vien tiek apdalīti ar dažādu funkciju trūkumu, kā piemēram, otra monitora pieslēgšanas iespēju, printera pieslēgšanu, utt. , tas ir vispārīgi iespējams, bet tas atņem portatīvā datora galveno funkciju, kas ir tā pārvietojamība.

Plusi un mīnusi, galvenais pluss, kas tiek attiecināts uz stacionārajiem datoriem ir tie ir daudz lētāki un mājas vajadzībām daudz veikt spējīgāki, kā arī atstājot šo datoru ieslēgtu nav jāuztraucas par baterijas nepārtrauktu uzlādi. Galvenais mīnuss stacionārajam datoram ir portatīvā galvenais pluss, kas ir pārnesamība un daudz vadu ne vajadzība . Kā jau zinām vai esam redzējuši stacionārajiem datoriem parasti līdzi nāk liels kvantums vadu un tie parasti satinās ne tā kā mēs vēlētos un vispārīgi rada nekārtības iespaidu. Tajā pašā laikā portatīvajiem vadu tik pat kā vispār nav un tie neaizņem daudz vietas, lai arī kur mēs atrastos.

Kopumā ņemot vērā visus faktorus varam secināt, ka katrai mūsu datoru vajadzībai ir savs risinājums, un viens nav konkrēti labāks par otru, jo katram no mums ir savas prioritātes un ko vēlamies iegūt no datora, līdz ar to viss ir atkarīgs tikai no mums un mūsu vēlmēm.


Kādēļ cilvēki spēlē videospēles?

Videospēles ir mūsdienu populārākais atpūtas veids, kuru katrs var izmantot neizejot no savām mājām, un lai arī cik dīvaini tas neliktos, stereotips par konkrēta sabiedrības slāņa apsēstību ar spēlēm ir miris. Spēles mūsdienās spēlē visi sākot no maziem bērniem līdz pat pensijas vecuma cilvēkiem, un tas ka tikai “datortārpi” spēlē šīs spēles ir absurdi, videospēles ir viena no vispelnošākajam industrijām visā pasaulē, līdz ar to ir parādījušies visdažādākie veidi kā šīs spēles lietot, jebkuram cilvēkam.

Jau vairākus desmitus gadu mēdiji ir bijuši pilni ar jaunākajām spēļu sistēmām, bet kādēļ cilvēki ir gatavi izsviest lielas naudas summas par šīm spēlēm un sistēmām? Atbilde var likties ļoti vienkārša, bet tajā pašā laikā nedaudz sarežģīta. Cilvēkiem vienmēr ir bijuši veidi kā relaksēties, vairumā gadījumu tas prasīja doties ārā no mājām un izbaudīt sabiedrisko dzīvi ārpusē, bet videospēles pavēra jaunas durvis ne tikai atpūtai, bet arī sociālajām nozarēm. Videospēles vienmēr mēdijos ir atspoguļotas sliktā gaismā, jo vairums jauniešu vardarbības tiek uzreiz apzīmēts, kā ietekme no videospēlēm, bet realitātē ir tieši otrādāk. Jā, protams, ir agresīvas un ļoti vardarbīgas spēles kuras vajadzētu turēt no bērniem pa gabalu, bet vairums spēļu mūsdienās dod arī mācību un sociālo faktoru risinājumus. Spēles ir attīstījušās tik tālu, ka valodas, dažādu grūtu situāciju risināšana un pat domāšanas treniņi ir pieejami digitālā formā caur spēlēm un palīdzot gan bērniem, gan pieaugušajiem iemācīties dažādas lietas reizē apvienojot to ar atpūtu. Vairums spēļu mūsdienās arī atbalsta komunikāciju internetā, līdz ar to ļaujot mums pavadīt laiku kopā ar draugiem neizejot ārā. Bet arī šim procesam ir divas puses, neejot ārā no mājās ikdienā ir ļoti viegli iedzīvoties dažādās mentālās kaitēs un sabojāt mūsu realitātes uztveri, bet tas varbūt ir neliels pārspīlējums, bet tajā pašā laikā cilvēki kuri pēc savas būtības ir ar sociālām problēmām un rada sev problēmas sabiedrība komunicējot var iegūt ļoti daudz no šādas digitālās komunikācijas, attīstot sevi un būt mazliet brīvākiem. Iemesli var būt daudzi un dažādi kādēļ mēs šīs spēles lietojam, bet viens ir skaidrs, tas nav pats lētākais prieks, jo lai mūsdienās šīs spēles lietotu vajadzīgas lielas summas šo sistēmu iegādei.

Šo problēmu mūsdienās atrisina telefoni, kuri nemaksā tik daudz kā spēļu sistēmas, bet tajā pašā laikā dod pieeju tūkstošiem bezmaksas interaktīvu spēļu, kuras var paņemt līdzi jebkurā vietā. Vizuāli šīs spēlēs nebūs tik grafiski advancētas, bet telefona spēles pavēra šo nozari jaunai auditorijai, kas pārsvarā sastāvēja no pieaugušo cilvēku grupām. Šīs spēles ir labs laika kavēklis līdz ar to pieaugušie cilvēki, kas domāja iepriekš ka spēles ir pārsvarā tikai bērniem, paši ļoti bieži iegrimst it kā minimālajā vidē kuras rada telefona spēles un aplikācijas, bet tomēr no tā gūst gandarījumu un atrod tajā nekaitīgu laika kavēkli. Kādēļ tas piesaista tieši šādu auditoriju? Šīs spēles ir ļoti viegli paņemt un spēlēt, tām nav nepieciešama stundām ilga tehnikas apgūšana vai kontrolieri, līdz ar to arī cilvēki, kam šāda tehnoloģija var likties sveša var to apgūt īpaši nepiepūloties ar telefona palīdzību.

Videospēles ir pavērušas daudz iespēju gan biznesa industrijām, gan pozitīvam atpūtas līdzeklim un kamēr tās turpina augt, mēs varam pēc darba atslēgties kaut vai uz pāris minūtēm un pavadīt tās citā realitātē un aptvert cik ātri šis viss attīstās un cik lielus soļus esam spēruši tehnoloģijas nozarē.


Kā Google pārtapa par pasaules stūrakmeni

Pasaules interneta gigants Google šogad svinēja 18 gadu jubileju, un šajā relatīvi neilgajā laikā Google ir mainījusi pasauli un visu interneta vidi, daļa no mums pat nespēj iedomāties savu ikdienu bez kāda jautājuma uzdošanas Googlei, vai arī kāda no Google pakalpojuma izmantošanas. Lai arī cik neticami tas nebūtu, mēdiju milzis Google aizsākās 1998.gadā Lerija Peidža (Larry Page) un Sergeja Brina (Sergey Brin) universitātes kopmītņu istabiņā, kad viņi strādājuši pie projekta un kopmītņu vadītāji viņiem teikuši, lai atrod sev jaunas telpas saviem projektiem, jo viņi aizņem visu lokālo interneta tīklu. Tā viņi izveidoja nelielu ofisu un turpināja strādāt pie savas ieceres, kas tajā laikā vel īsti nebija skaidra.

Laikam ejot uz priekšu Lerijs un Sergejs piesaistot vel citus domubiedrus, bija ieplānojuši veidot platformu, kas savieno reālo pasauli un informāciju interneta vidē un tādā veidā izveidot tādu kā interneta bibliotēku ar visu pasaules informāciju tikai klikšķa attālumā. Nedaudz tālākā nākotnē ar arhīvu importēšanu virtuālajā vidē, pārvēršot lielu daudzumu informācijas gan no grāmatām, gan citiem resursiem padarot visas šīs lietas, kas iepriekš nebija redzamas visiem, globālas un pieejamas jebkuram.

Tālāk jau uzņēmumam augot tika ieviestas Google mašīnas, kas apceļoja un atzīmēja pasauli veidojot globālo navigācijas tīklu, ko zinām šodien kā “Google Maps”. Mūsdienās gluži kā maģija varam internetā apskatīt jebkuru pasaules vietu, ielu vai teritoriju un gūt vizuālu priekšstatu par tām, un visas šīs lietas notika relatīvi īsā laika periodā. Vien desmit gadu laikā Google ir attīstījusies ātrāk nekā jebkurš cits pasaules uzņēmums, padarot vispārīgi tehniski neiespējamas lietas, pat ļoti iespējamas.

Mūsdienās Google jau ir globāls arhīvs kurš glabā mūsu vēsturi un tagadni vienā datubāzē, lai gan tas viss notiek virtuāli, šī tehnoloģija turpina augt lielos tempos. Dēļ Google jau vien ir izdevies atklāt daudzas mums iepriekš nezināmas lietas un palīdz mums kā cilvēkiem augt un apgūt informāciju daudz ātrāk nekā tas notika pagātnē ejot uz bibliotēkām vai arī meklējot informāciju no citiem avotiem. Lai gan Google mums ir devusi ļoti daudz, mums ir jāsaprot, ka arī Google ir bizness un līdz ar Google rašanos daudzi mēdiji tajā skaitā; biznesa avīzes, navigācijas karšu izdevniecības un citas mēdiju kompānijas tika noslaucītas no zemes virsmas.

Tipiski bez problēmām jau neizpalikt, tikko sāka parādīties masveida informācija internetā un pārsvarā pašu cilvēku rakstīta, parādījās arī neīsta informācija un safabricējumi pārsvarā par politiku un slavenību aizkulisēm. Līdz ar to palīdzot izveidoties mikro uzņēmumiem, kas palīdzēja pārbaudīt faktu patiesību un internetu atbrīvot no vairuma nepatiesību. Google nākotne izskatās tik pat spoža cik tā izskatījās piecus un pat desmit gadus atpakaļ, strādājot jau pie pašbraucošām mašīnām, robotiem, virtuālām pilsētām, utt. Nodrošinot darbavietas vairāk nekā 60000 darbinieku.

Tuvojoties divdesmit gadu slieksnim Google nebeidz pārsteigt ar savām idejām un katru gadu attīstoties ar vien vairāk un investējot naudu mazos uzņēmumos kuros viņi redz potenciālu dodot pirmo iespēju arī uzņēmumiem ar tādu pašu nākotnes skatījumu kā Google, cenšoties pasauli padarīt vienkāršāku visiem, un tas viss tikai pateicoties diviem cilvēkiem kuriem bija ideja par to kādu viņi vēlējās redzēt nākotni, un padarot teicienu “Nekas nav neiespējams” patiešām patiesu.


Datortehnika un Elektroierīces, kā tās kopt?

Tehnikas kopšana ir vienmēr bijis aktuāls temats šo ierīču ilgtspējas veicināšanai, kā arī likt tām arī izskatīties jaunām vairākus gadus pēc to iegādes. Bet kā to īsti izdarīt pareizā veidā? Elektropreču veikalos esam daudzi redzējuši daž ne dažādas mitrās salvetes, tīrīšanas lupatiņas, un visādus aerosolus, ar kuriem parasti nezinām ko iesākt. Īsti jau šajos veikalos arī nav nekādas izvēles, veikalu priekšniecība pasūta tikai to ko cilvēki tiešām pērk, un tās vairumā gadījumu ir mitrās salvetes. Šis produkts tiešām nav tik labs, bet viņš ir iepirkts lielos daudzumos un parasti izpārdots, salvetes kuras ir apzīmētas kā multifunkcionālas tīrot gan ekrānus, gan klaviatūras, u.c. Ir ļoti nekvalitatīvs produkts, dēļ tā ka šīs salvetes parasti izžūst pāris nedēļu laikā un pēc tam paliek pilnība nelietojamas, bet cilvēki negribot pārmaksāt ļoti bieži viņas iegādājas.

Rodoties vajadzībai sakopt mūsu elektropreces, nevajadzētu īsti skopoties ar naudu, kas labāks par salvetēm ir pūšams līdzeklis, kurš kopā nāk ar auduma lupatiņu. Salīdzinājumā ar salvetēm šie līdzekļi neizžūst un lupatiņas ir iespējams pat mazgāt vairākas reizes. Bet ko iesākt gadījumos, kur netiekam klāt putekļiem bez detaļu montēšanas un skrūvēšanas vaļā? Produkts kurš ir parasti apputekļots veikalu plauktos, bet ir visnoderīgākais ir saspiestais gaiss. Saspiestais gaiss ir augsta spiediena gaiss, sakompresēts aerosolā un ar mazu trubiņas palīdzību ļauj piekļūt putekļiem kuriem iepriekš nebija piekļuves. Ar šo produktu var iztīrīt gandrīz jebkuru elektroierīci un atbrīvot to no putekļiem, kuri parasti sakrājas iekšējās detaļās, un pielietojumi šim gaisam ir ļoti dažādi.

Daudzreiz var rasties jautājums, bet kādēļ man tīrīt šīs ierīces, ja pēc izskata tās neizskatās netīras? Kamēr ārējie putekļi ir svarīgi izskata svaiguma saglabāšanai, tie nav tik svarīgi kā iekšējie putekļi. Piemēram, tīrot datoru un kārtīgi to noslaukot no augšas viss liekas ļoti tīrs, bet galvenā problēma var slēpties datora ventilatoros kuri ļoti ātri uzsūc putekļus ap sevi, līdz ar to prasot vairāk jaudas un tērējot vairāk elektrības vienlaicīgi. Ventilatori gan datoros, gan citās ierīcēs ir galvenais avots, kas atdzesē šīs ierīces un, ja tās apputeksnē tās paliek neekonomiskas un var pat sabojāties .

Daļai var šī informācija likties mulsinoša un apjukuma radoša, bet problēmu gadījumā varat doties uz kādu no video straumēšanas portāliem un apskatīt dažādas tīrīšanas metodes vizuāli. Savukārt ir arī svarīgi paturēt galvā dažus konkrētus sīkumus, kamēr tehnoloģija tīrīšanā un apkopē ir attīstījusies, elektronikas drošības likumi nemainās un ir svarīgi atslēgt visus kontaktus, kad veicam tīrīšanas darbus. Daudzas produktu kompānijas saka, kā viņu produkti ir pārāki un tikai ar tiem būs iespējams tikai notīrīt konkrētus putekļu slāņus, bet realitātē ja negribas radīt sev lielas izmaksas ir iespējams tīrīt savu elektroniku arī ar lupatiņu un ūdeni, bet vel labākā gadījumā ar spirtu, neradot sev statiskas problēmas. Parasts veca t-krekla gabaliņš un ūdens arī palīdzēs novērst putekļus, ne tik efektīvi, bet savu darbu tas paveiks. Visi vēlamies, lai mūsu ierīces izdzīvotu pēc iespējas ilgāk nenēsājot tās caur garantijām un remontiem, līdz ar to būsim visi ergonomiski domājoši un palīdzēsim sev un savām ierīcēm ietaupīt mums nedaudz naudas ilgtermiņā un rezultāti agrāk vai vēlāk būs acīm redzami.


Cik daudz maksā izveidot digitālās aplikācijas?

Digitālās aplikācijas ir pēc savas būtības ir diezgan viegli saprast, bet cik dārgi ir tādas izveidot? Ja esat kādreiz aiz gara laika meklējuši atbildi uz šo jautājumu, iespējams būsiet saņēmuši lielu daudzumu atbildes sākot no mazām summām līdz pat totālai absurdībai. Atbildes var svārstīties no aptuveni simts eiro līdz pat pāris tūkstošiem eiro. Tas tā notiek jo aplikāciju attīstība ir atkarīga no daudziem ietekmējošiem faktoriem kādēļ cena var kāpt vai nokrist.

Par cik aplikācijas ir kas relatīvi jauns tehnoloģiju nozarē, aprīkojums to veidošanai arī ir tikai attīstības stadijā. Pēc 2015. gada datiem, aplikāciju izveidošanas tehnoloģija mazām kompānijām izmaksā aptuveni 49 tūkstošus eiro vai pat vairāk atkarībā no aplikācijas sarežģītības. Jo vairāk viedtālruņi attīstās, jo grūtāk šīm kompānijām ir veidot šīs mūsu iemīļotās aplikācijas, bet ne vienmēr sarežģītākās lietas ir tās labākās. Biznesā ļoti bieži strādā princips “mazāk ir labāk” un dzīvs pierādījums šādam principam ir spēle/aplikācija “flappy bird”, kas iznāca 2014. gadā un iekaroja pasaules mīlestību ar savu vienkāršību, jo spēle bija tik vienkārša cik vien tas bija iespējams un tas nostrādāja! Kamēr daudzas kompānijas cenšas atrast šo maģisko atslēgu lielai popularitātei, tiek iztērētas nevajadzīgi lielas naudas summas.

Laikam ejot uz priekšu ir parādījušās jauni veidi un stratēģijas aplikāciju veidošanā, līdz ar to veidošanas cenai krītot lejā. Īsāk sakot veidošanas tehnoloģija attīstās līdz ar viedtālruņiem samazinot izmaksas līdz pat 75%. Galvenās sastāvdaļas aplikācijas veidošanai ir iedalītas kategorijās, piemēram: plānošana, dizains, infrastruktūra, testēšana, sastāvdaļas un aplikācijas nogādāšana aplikāciju veikalā. Kad tiek pabeigti visi šie procesi tālāk tiek noteikta summa un turpinās tālāk produkcija gala produkta veiktspējai. Plānošanai ir liela nozīme, kā arī mārketinga piesaistei, jo labāk izplānots būs šis produkts, jo vairāk auditorijas varēs piesaistīt līdz ar to nopelnot lielas summas visiem, kas veidoja šīs aplikācijas, protams, ir arī pieeja kas nesatur sevī nekādu plānošanu, bet gan dara visu pēc izjūtas, šo stratēģiju bieži pielieto mazas kompānijas aplikāciju dizaineri, darot visu pēc sajūtas un savas vīzijas par to kādai šai aplikācijai jābūt.

Bet pēc kāda moduļa veidot produkta cenu? Nosakot aplikācijai fiksētu summu un prasot cilvēkiem par to maksāt var būt ļoti liels risks, jo cilvēki gluži nemaksās par kuru katru telefona aplikāciju. Tām jābūt ir kam orģinālam un tiešām unikālam, līdz ar to vienkāršās idejas ļoti bieži pārtop par bezmaksas aplikācijām, vai nu nespējot nopelnīt ar fiksēto summu, vai arī ar reklāmu palīdzību pelnot un tajā pašā laikā piesaistot reklāmas devējus un reklamēt produktus caur aplikāciju. Bet tas nav vel viss, jo aplikācija arī pēc izdošanas prasa apkopi un līdz ar to tā ir jāatjaunina cilvēku piesaistei un iepriekšējo lietotāju saglabāšanai. Investīcijas ir jāveic jebkurā gadījumā, bet vairumā gadījumu tas atmaksājas un ar reklāmu palīdzību ilgtermiņā nopelnot atpakaļ izdevumus un gūstot peļņu.

Pēc visiem aprēķiniem gala produktam vajadzētu izmaksāt aptuveni 38 tūkstošus eiro vai pat vairāk, ja vien neatrod pietiekami labus darbiniekus kuri ir gatavi strādāt par mazākām summām, vai arī pielietojot pareizos rīkus šo aplikāciju izveidei. Mēs visi mīlam mūsu viedtālruņu aplikācijas, bet kā jau varam redzēt ne viss ir tik viegli kā tas var likties sākumā.


5G internets un cik tuvu tam mēs esam?

5G internets? Bet tas taču izklausās nereāli, bet tas ir pat ļoti reālistiski šobrīd, un tehnoloģiju industrija ir jau relatīvi tuvu 5G interneta sasniegšanai. Lai gan Latvijā vel nav pilnīgs 4G interneta pārklājums, tas ir vairumā no pilsētām jau pieejams caur kādu no telefonu un interneta pakalpojumu sniedzējiem t.i. “LMT”, “Tele 2”, “Bite”.

Vispārīgi runājot 4G nodrošina ātru internetu, kurš ļauj straumēt video un piekļūt internetam aptuveni sekundes laikā, un pārspēj savu priekšteci vairākas reizes, bet kamēr Latvija vel adaptējās 4G internetam un tā priekšrocībām, ārzemēs jau gatavojas nākamajai fāzei, kas ir 5G. Šis ātrais internets ne tikai nodrošinās vel nepieredzētu bezvadu interneta ātrumu, bet arī nodrošinās jaunas darbavietas. Domājot kā parasts bezvadu internets var nodrošināt darbavietas? Mazliet iedziļinoties to nebūs tik grūti saprast, jo ar vel labāku bezvadu platformu parādīšanos 5G internets nodrošinās pamatus vairumam jaunu servisu un biznesu, kas palīdzēs veidot dažādus jaunus bezvadu produktus un padarīs mūsu ikdienu vel vieglāku.

Nesen noritējušajā tehnoloģiju un elektronikas konferencē Pitsburgā, Amerikā, tika apspriestas jaunas globālās pārredzamības tehnoloģijas un satelīta ierīces, šajā konferencē bija ieradušies arī cilvēki no “NASA” kuri pārrunāja jaunākās kosmosa navigācijas teorijas un to, ka 5G internets nākotnē būs kodols tālākajiem nākamajiem izgudrojumiem.

Mūsdienās varam redzēt cik ātri attīstās telefoni, kabeļtelevīzija un aplikācijas un katra no šīm lietām var tikt uztverta kā jauna platforma inovācijai, un līdz ar 5G attīstīšanos šīs platformas būs stūrakmens uz kā balstīt jauno virtuālo tehnoloģiju. Protams, ar jauna interneta veida parādīšanos, parādīsies arī jauni hakeri un jaunas problēmas, bet līdz ar to arī jauni risinājumi kā ar tiem cīnīties un vispārīgi pastiprināt internacionālo kiber drošību. Amerikas federālā valdība jau ir saskatījusi potenciālu 5G izveidē un tā attīstīšanā, ziedojot 400 miljonus ASV dolāru 5G izpētē. Tā liekas anormāla summa vairumam cilvēku, bet redzot kādus plusus tas mums var atnest nākotnē šī summa ir tikai neliela daļa, lai arī visi mēs Eiropā dzīvojošie nokļūtu soli tuvāk ātrākam internetam.

Latvijā šobrīd ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet 4G šeit vel ir tikai vidus stadijā, kāpēc? Jo ar 4G atbalstošu viedtālruņu parādīšanos 2014. gadā, sakās 4G pārklājuma izveide un protams, kompānijas šeit sola nepiepildāmus brīnumus ar 4G internetu, bet reālā situācija ir tāda, ka šis internets ir nestabils un daudzās Latvijas vietās tik ļoti svārstīgs, ka tas ir gandrīz nelietojams. Bet mums īsti nav izvēles jo tā ir ātrākā alternatīva, ko Latvijā spēj piedāvāt. Ar laiku šis viss būs novērsts un jau 2016. gadā jau ir vērojams daudz lielāks progress pārklājuma jautājumā salīdzinājumā ar 2015. gadu. Bet cik tālu īsti Latvija un Eiropa atrodas no 5G interneta? Augstā frekvence no 5G viļņiem nozīmē, ka tie nespēs ceļot tik tālu, kā šobrīdējā 4G frekvence. Tas prasīs lielu daudzumu rekonstrukcijas vietās, kas nav tuvumā telefonu torņiem, iespējams ka pat būs nepieciešams izveidot nelielus telefonu stabus dažādās valsts teritorijās vai pat dzīvojamajās ēkās mazākās pilsētās un miestos.

Līdz ar to, vai mums īsti 5G internets šobrīd ir nepieciešams? Vairāk nē, nekā jā, jo 5G izveide prasīs daudz vairāk līdzekļu nekā šobrīdejā 4G pilnīga attīstīšana, un turpmākos pāris gadus vismaz Eiropā vajadzētu prioritizēt pārklājuma nodrošināšanu un nesasteigt 5G interneta parādīšanos arī starp mums.