5G internets un cik tuvu tam mēs esam?

5G internets? Bet tas taču izklausās nereāli, bet tas ir pat ļoti reālistiski šobrīd, un tehnoloģiju industrija ir jau relatīvi tuvu 5G interneta sasniegšanai. Lai gan Latvijā vel nav pilnīgs 4G interneta pārklājums, tas ir vairumā no pilsētām jau pieejams caur kādu no telefonu un interneta pakalpojumu sniedzējiem t.i. “LMT”, “Tele 2”, “Bite”.

Vispārīgi runājot 4G nodrošina ātru internetu, kurš ļauj straumēt video un piekļūt internetam aptuveni sekundes laikā, un pārspēj savu priekšteci vairākas reizes, bet kamēr Latvija vel adaptējās 4G internetam un tā priekšrocībām, ārzemēs jau gatavojas nākamajai fāzei, kas ir 5G. Šis ātrais internets ne tikai nodrošinās vel nepieredzētu bezvadu interneta ātrumu, bet arī nodrošinās jaunas darbavietas. Domājot kā parasts bezvadu internets var nodrošināt darbavietas? Mazliet iedziļinoties to nebūs tik grūti saprast, jo ar vel labāku bezvadu platformu parādīšanos 5G internets nodrošinās pamatus vairumam jaunu servisu un biznesu, kas palīdzēs veidot dažādus jaunus bezvadu produktus un padarīs mūsu ikdienu vel vieglāku.

Nesen noritējušajā tehnoloģiju un elektronikas konferencē Pitsburgā, Amerikā, tika apspriestas jaunas globālās pārredzamības tehnoloģijas un satelīta ierīces, šajā konferencē bija ieradušies arī cilvēki no “NASA” kuri pārrunāja jaunākās kosmosa navigācijas teorijas un to, ka 5G internets nākotnē būs kodols tālākajiem nākamajiem izgudrojumiem.

Mūsdienās varam redzēt cik ātri attīstās telefoni, kabeļtelevīzija un aplikācijas un katra no šīm lietām var tikt uztverta kā jauna platforma inovācijai, un līdz ar 5G attīstīšanos šīs platformas būs stūrakmens uz kā balstīt jauno virtuālo tehnoloģiju. Protams, ar jauna interneta veida parādīšanos, parādīsies arī jauni hakeri un jaunas problēmas, bet līdz ar to arī jauni risinājumi kā ar tiem cīnīties un vispārīgi pastiprināt internacionālo kiber drošību. Amerikas federālā valdība jau ir saskatījusi potenciālu 5G izveidē un tā attīstīšanā, ziedojot 400 miljonus ASV dolāru 5G izpētē. Tā liekas anormāla summa vairumam cilvēku, bet redzot kādus plusus tas mums var atnest nākotnē šī summa ir tikai neliela daļa, lai arī visi mēs Eiropā dzīvojošie nokļūtu soli tuvāk ātrākam internetam.

Latvijā šobrīd ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, bet 4G šeit vel ir tikai vidus stadijā, kāpēc? Jo ar 4G atbalstošu viedtālruņu parādīšanos 2014. gadā, sakās 4G pārklājuma izveide un protams, kompānijas šeit sola nepiepildāmus brīnumus ar 4G internetu, bet reālā situācija ir tāda, ka šis internets ir nestabils un daudzās Latvijas vietās tik ļoti svārstīgs, ka tas ir gandrīz nelietojams. Bet mums īsti nav izvēles jo tā ir ātrākā alternatīva, ko Latvijā spēj piedāvāt. Ar laiku šis viss būs novērsts un jau 2016. gadā jau ir vērojams daudz lielāks progress pārklājuma jautājumā salīdzinājumā ar 2015. gadu. Bet cik tālu īsti Latvija un Eiropa atrodas no 5G interneta? Augstā frekvence no 5G viļņiem nozīmē, ka tie nespēs ceļot tik tālu, kā šobrīdējā 4G frekvence. Tas prasīs lielu daudzumu rekonstrukcijas vietās, kas nav tuvumā telefonu torņiem, iespējams ka pat būs nepieciešams izveidot nelielus telefonu stabus dažādās valsts teritorijās vai pat dzīvojamajās ēkās mazākās pilsētās un miestos.

Līdz ar to, vai mums īsti 5G internets šobrīd ir nepieciešams? Vairāk nē, nekā jā, jo 5G izveide prasīs daudz vairāk līdzekļu nekā šobrīdejā 4G pilnīga attīstīšana, un turpmākos pāris gadus vismaz Eiropā vajadzētu prioritizēt pārklājuma nodrošināšanu un nesasteigt 5G interneta parādīšanos arī starp mums.


3-D printeri un ko ar tiem var iesākt?

3-D printeris ir relatīvi jauns termins daudziem cilvēkiem šeit Latvijā, bet šī ierīce un pats process ir kaut kas tiešām unikāls. 3-D printēšana ir process kurā veido trīs dimensionālus taustāmus cietus objektus, kuru dizaini un to izskati tiek veidoti virtuālā vidē, jeb caur dažādām programmām datorā. 3-D printēšana ir piesaistījusī diezgan lielu interesi tehnoloģiju izpētes vidū pēdējo gadu laikā, bet ticiet vai nē 3-D printēšanas ideja nebūt nav jauna.

Astoņdesmito gadu vidū zinātnieks vārdā Čaks Hals (Chuck Hull) izveidoja patentu stereoligrāfijai jeb cietu objektu veidošanai digitāli, bet šī ideja nespēja pietiekami attīstīties līdz divtūkstošo gadu vidum resursu un tehnoloģiju trūkuma dēļ.

Kā īsti 3D printeri darbojās un kā notiek šo objektu veidošana?

Respektīvi viss sākas ar ideju un plānu jo pirmā stadija 3D printēšanai ir modelēšana un rasējumu veidošana uz kādu no modernajām dizaina lietojumprogrammām. Šī programma tālāk izveido virtuālu skici objektam, ko vēlās printēt un sadala objektu vairākos slāņos, lai 3D printeris būtu spējīgs veidot šo objektu pa daļām. Kad dizains un skice izveidota, šos datus nosūta printerim un sākas pats printēšanas process. Šie printeri ir tik attīstīti, ka tie atbalsta dažādus materiālus, kā piemēram, metālu, polimēru, gumiju, plastiku un papīru. Nākamajā stadijā printeris saspiež izvēlēto materiālu skices izveidotajā formā, un uz iekšējās sadaļas sāk veidot priekšmetu. Īsumā šie procesi parasti var aizņemt sākot no pāris stundām līdz pat vairākām dienām, viss ir atkarīgs no objekta detaļu sarežģītības un no tā izmēra.

Bet ko varam veidot uz šādiem printeriem?

Ir skaidrs, ka 3-D printēšanai ir potenciāls dažādās industrijās un šī tehnoloģija paver daudzas durvis problēmu atrisināšanai. Vairums pētnieku ir domājuši, vai ir iespējams izveidot ēdienu uz šādiem printeriem nepiesaistot ķimikālijas un cilvēkiem bīstamas vielas pie gala produkta, un tas tik tiešām ir iespējams! Zinātnieki jau ir sākuši strādāt pie 3-D printēta ēdiena, ēdiena printēšana tehniski strādā tāpat, kā regulāra objekta veidošana un process ir tieši tāds pats, bet visas ēdamās sastāvdaļas tiek pildītas ar ēdiena šļirces palīdzību. Liels pluss šādai ēdiena gatavošanai ir, sastāvdaļu precīza modificēšana, kas atļauj pildīt jebkādu daudzumu kaloriju un citu sastāvdaļu un veidot ēdienu jebkādā formā.
Bet daudz nozīmīgāka kategorija ir medicīna, un šobrīd mēdijos jau ir parādījušās pirmās ziņas par 3D orgānu transplantu printēšanu, protams, šis viss vel ir sākuma stadijā. Veidojot printētu orgāna kopiju svarīgākais ir ievietot pareizās šūnas, pareizajā vietā, un ļaut tām savienoties dabiskā ceļā. Veidošanas testi dažādu ārējo orgānu transplantiem ir bijuši pozitīvi t.i ausu, kaulu un muskuļu veidošanā, bet diemžēl tie vel nav gatavi īstam cilvēku transplantam.

Šāda veida printēšana atver cilvēkiem un zinātnei jaunas iespējas, un ar maza daudzuma materiālu ieguldīšanu veidot dažādus priekšmetus, pat savās mājās! Tas vien padara šo tehnoloģiju izdevīgu un viegli piesaistāmu lielākai daļai sabiedrības un padarīt šos 3D printerus pieejamus visiem, lai arī pēc pāris gadiem šāda ierīce tiktu uzskatīta par pašsaprotamu un varētu tikt ieraudzīta gandrīz katrā mājā, bet līdz tam vel esam relatīvi tālu, kā arī šobrīdējie prototipi maksā tūkstošiem eiro un to specifiskie materiāli arī nemaksā ļoti lēti. Tātad mums vel ir mazliet jāpaciešas, lai arī tuvākajā nākotnē ieraudzītu šādu ierīci arī uz mūsu darbagaldiem.


Virtuālās realitātes ierīces, ko mēs zinām un ko nē?

Virtuālās realitātes ierīces pēdējo gadu laikā sākušas iegūt masveida popularitāti gan ārzemēs, gan Latvijā, bet cik daudz mēs tiešām par tām zinām?

Neskatoties uz to, ka virtuālās realitātes brilles un cita līdzīga tehnika ir uzplaukusi tikai pēdējo piecu gadu laikā,un cilvēku pastiprinātā interese par virtuālās realitātes nākotni tāpat, pati ideja par virtuālo realitāti nav jauna, pirmās idejas par šo tehnoloģiju jau ir riņķojušas elektronikas aprindās jau gadiem. Pārvarot dažādas grūtības un barjeras pēdējo gadu laikā, virtuālā realitāte atkal ir temats par ko tiek runāts visos mēdijos un mūsdienās šīs ierīces jau ir sākuši veidot teju katrs tehnoloģiju gigants kā, piemēram, Sony, HTC, Oculus, u.c. Cilvēkiem kuriem termins virtuālā realitāte ir svešs to saprast būs ļoti elementāri, jo nekas sarežģīts tas īsti nav, virtuālā realitāte ir virtūals atspoguļojums, kas ļauj kustēties un interaktēt 3D vidē un šī vide ir izveidota ar jaudīga datora palīdzību, jo labāka grafiskā ierīce datoram, jo realistiskāka un ticamāka būs šī vide kurā varam darīt neidomājamākās lietas. Piemēram, kāpt kalnos, izpēdīt dažādas teritorijas, un pat staigāt uz mēness. Bet lai padarītu šo procesu tiešām interaktīvu, ierīcei vajag darboties gan ar jūsu ķermeni, gan arī prātu, jo piemēram, lasot grāmatu vai skatoties filmu mums ir dots tikai mazs ieskats tajā kāda ir šī cita vide, skatoties lielā ekrānā un pagriežot galvu sāniski tomēr saprotam, ka atrodamies realitātē un filma ir gluži kā iluzīja tikai vienveidīga, bet ar virtuālo realitāti ir savādāk. Tas tiešām liek mums iedomāties, ka atrodamies citā pasaulē kura reaģē reizē ar mums un ļauj mums daļēji vai pilnīgi tajā iegrimt, arī pagriežot galvu varēsim saprast, ka perspektīva mainās kopā ar mums,jebkurā virzienā kurā paši pagriežam ķermeni,šī pasaule mums pielāgojas.

Lai gan ārzemju tirgi ir jau pārpildīti ar šīm ierīcēm, Latvijā vel īsti tās nav parādījušās, kāpēc? Daudzi spriež, ka cilvēki Latvijā kam tādam nav īsti vel gatavi un šobrīdējās šo produktu cenas ir mazliet par dārgu Latvijas tirgum. Nesen iznākušais HTC Vive ir šobrīd pati jaudīgākā ierīce no visām tirgū esošajām brillēm, bet ar pašu ierīci būs par maz lai varētu izbaudīt visus priekus ko virtuālā realitāte sniedz. HTC Vive tāpat kā citas šada tipa ierīces prasa arī jaudīgu datoru lai spētu darboties līdz maksimālai jaudai, toties ar sienā piespraužamu sensoru palīdzību ir iespējams kustēties apkārt neprasot nekādus vadus vai citus kabeļus. Mīnuss šadām ierīcēm ir tāds, ka tās ir relatīvi dārgas šobrīd sasniedzot aptuveni 400 līdz 800 eiro cenu gan Amerikas, gan Eiropas tirgos.

Kā jau jebkurai tehnoloģijai, arī virtuālajai ir savi labie un sliktie aspekti, daudzi tehnoloģiju kritiķi ir izteikušies, ka šīs ierīces varētu būt pat pārāk vilinošas un līdz ar to cilvēkiem likt aizmirst par savu realo dzīvi un saviem pienākumiem. Bet, šada veida kritika nav īsti balancēta, jo kā daudzas ierīces ko mūsdienās lietojam tajā skaitā tv, radio, u.c. Virtuālās realitātes ierīces neatņem neko no mūsu dzīves, jo mums neviens neliek tās lietot, ja to nevēlamies. Katrā ziņā šis fenomens ir pārņēmis tehnoloģiju aprindas un noteikti turpinās attīstīties nākamo gadu laikā vel vairāk un nākotne virtuālajai realitātei šobrīd izskatās ļoti daudzsološa.