Mākslīgais intelekts: cik tālu mēs esam tikuši?

Viena no tehnoloģijām, kas pašlaik attīstās ļoti strauji ir mākslīgais intelekts. Dažādas mākslīgā intelekta sistēmas jau tagad tiek plaši izmantotas, tāpēc pastāv diezgan populārs uzskats, ka pavisam drīz zinātnieki būs spējīgi izstrādāt pilnībā cilvēcisku mākslīgo intelektu / sms lån jeb ierīces, kas spēj pieņemt racionālus, pamatotus lēmumus katrā konkrētajā situācijā. Vai patiešām mēs ko tādu varam gaidīt jau tuvākajā nākotnē, vai tomēr pašreizējie sasniegumi mākslīgā interneta jomā ir krietni pārspīlēti?

Kā jau tika minēts, pašlaik tiek plaši izmantotas dažādas mākslīgā intelekta sistēmas, kas spēj pildīt atsevišķus intelektuālus uzdevumus. Viena no plašāk pielietotajām un mums visiem labi zināmākajām ir sistēma, kas spēj atrast lietotājam piemērotas opcijas, balstoties uz iepriekšējo lietošanas vēsturi. Piemēram, sociālajos tīklos mums tiek piedāvāts sekot tām lapām, kas ir līdzīgas tām, ko mēs jau aktīvi izmantojam. Tā, protams, nav vienīgā mākslīgā intelekta sistēma, kas tiem izmantota. Mūsdienās pat ir tādas sistēmas, kas spēj veikt intelektuālus darbus, piemēram, programmatūra, kas var izdarīt lielāko daļu grāmatveža darba. Tātad, šī tehnoloģija patiešām attīstās, bet cik šīs sistēmas ir pietuvinātas reālam cilvēka saprātam.

Viens no Microsoft līdzdibinātājiem Pauls Alans, apgalvo, ka mēs vēl esam ļoti tālu līdz īsta mākslīgā intelekta radīšanai. Viņš apgalvo, ka par spīti tam, ka esam iemācījušies izveidot ļoti produktīvas mākslīgā intelekta sistēmas, mēs neveram teikt, ka tuvāko gadu laikā būsim spējīgi izveidot pilnībā racionāli domājošas mašīnas. Lai cik arī sarežģītas nebūtu mākslīgā intelekta sistēmas, to spējas aprobežojas ar tiem uzstādīto algoritmu. Mēs varam veidot arvien sarežģītākus algoritmus, kas ļaus šīm ierīcēm pildīt arvien vairāk inteliģentus uzdevumus un rūpīgāk izvērtēt dažādas iespējas, taču to ir tik daudz, ka tikai tālā nākotnē, mēs varētu runāt par īstu mākslīgi intelektu, kas pielīdzināms cilvēciskas būtnes intelektam.

Tomēr, mēs neveram teikt, ka mākslīgais intelekts vispār nav spējīgs domāt. Pašlaik vairāki pētījumu institūti strādā pie mākslīgā intelekta uzlabošanas un pētniecības. Viņi galvenokārt mēģina atrast sistēmu vājos punktus un strādā pie tā, lai optimizētu algoritmu iespējas. Alana Mākslīgā Intelekta Zinātnes Institūts (Allen Institute for Artificial Intelligence Science), nesen izsludināja konkursu mākslīgā intelekta programmām. Tām bija jāpilda astotās klases līmeņa kontroldarbi, kas aptvēra visdažādākās tēmas. Uzvarētāja rezultāts bija 59%. Mākslīgā intelekta programmas pareizi atbildēja pārsvarā uz tiem jautājumiem, kurus var atrisināt ar samērā vienkāršu algoritmu palīdzību, piemēram, matemātikas uzdevumi, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka katrs dalībnieks izmantoja citādākus algoritmus un metodes uzdevumu risināšanai. Ir grūti pateikt vai šie rezultāti ir labi vai slikti, ja mums īsti nav ar ko to salīdzināt, tomēr kaut ko mākslīgais intelekts ir spējīgs paveikt jau tagad.

Tad cik tuvu īsti mēs esam tam lai izveidotu cilvēciski domājošu programmatūru? Uz to never viennozīmīgi atbildēt, jo to never izmērīt. Mēs vēl nezinām kādi īsti ir mākslīgā intelekta limiti un cik spējīgas ir pašreizējās programmas. Jā, mēs varam iedot tām izpildīt testus, taču rezultāti ir neviennozīmīgi, jo tests nespēj izvērtēt visas spējas. Lai varētu izvērtēt, cik šīs sistēmas ir līdzīgas saprātīgi domājošam cilvēkam, tām ir jāizpilda visi iespējamie uzdevumi, ko spēj cilvēks, citādāk vienā testā mākslīgā intelekta sistēma var iegūt 0%, bet citā visus 100%. Patiesībā, viss ir atkarīgs no tā, ko mēs vēlamies no mākslīgā intelekta.

Heyaa – låne penger raskt!


Tehnoloģijas brīnums: Droni

Kas ir drons jeb angliski “drone”? Atbilde uz šo jautājumu var likties sarežģītāka nekā mums tas var sākumā likties, pirmā doma, kas daļai cilvēku parasti rodas ir, ka drons ir tālvadības lidaparāts, un šie cilvēki nebūs kļūdījušies, tikai atbilde ir daudz advancētāka nekā šie divi vārdi. Pēc tehniskā apraksta drons ir maza izmēra lidaparāts, kurš var lidot gan ar cilvēka kontroli, gan bez tās. Vienkāršāk arī par droniem tiek saukti lidaparāti, kuriem nav pilota. Un šie droni ir visai dārg, tāpēc cilvēki tos parasti pērk ar pikalaina vai pat ar lainaa ilman vakuuksia!

Droni un to tehnoloģija turpina attīstīties nemitīgi, kā viens no augošākajiem izgudrojumiem pēdējo desmit gadu laikā, lai arī cik inovatīvi tie nebūtu, mūsdienās dronos tiek ieguldītas lielas summas, lai panāktu vel kompleksākus dronus un tos palaistu apgrozībā reizi pāris mēnešos visos pasaules tirgos. Un šī metode arī ir veiksmīga, droni ir pieprasīts produkts ne tikai aviācijas entuziastu vidū, bet arī cilvēku vidū kuri vienkārši grib atrast jaunu hobiju, vai pavadīt savu laiku mazliet interesantāk. Šobrīd viens no pieprasītākajiem droniem pasaulē ir firmas “DJI” ražotais “Phantom 2” kurš izmēra ziņā ir neliels un kamēr tas nav pats jaunākais un advancētākais produkts no visiem droniem tirgū, tas izmanto pietiekami labu tehnoloģu, un cenas ziņā ir pietiekami elastīgs visiem šāda tipa produkta piekritējiem. Esam daudzi noteikti internetā apskatījuši kādu no putna skatījuma uzfilmētajiem video, kas ir parasti filmēti ar droniem, bet ne visi droni ir aprīkoti ar kameru, kamēr “Phantom 2” ir parocīgs maza izmēra drons tas nenāk komplektā ar kameru, līdz ar to tam tika izveidots “Phantom 2 Vision +” kurš ir identiski tāds pats kā orģināls, tikai vel papildus aprīkots ar labu kameru un ir ieguvis labas atsauksmes kinematogrāfu vidū un pārsvarā tiek izmantots dabas skatu vai pilsētu filmēšanai no augšas.

Ar to gan viss nebeidzās, kamēr “Phantom” sērijai tiek izlaisti pēcteči, kas ir daudz jaudīgāki, tie protams, maksā daudz lielākas summas, bet “DJI” nav vienīgie, kas ražo šos dronus .Vel viena kompānija, kas specializējās miniatūras izmēra dronu ražošanā ir kompānija “Parrot” , un šie droni ir vairāk paredzēti tīri tikai lidojumiem un tie tiek uztverti vairāk kā rotaļlietas, nemaksājot masveida summas, kā varbūt citi tā konkurenti .

Dronu lielākā problēma varētu tikt uzskatīta tā baterija, jo kaut kur šim lidaparātam ir jāņem enerģija, līdz ar to tika izveidotas speciāla tipa baterijas, kas tiek iemontētas dronos, lai tie spētu kādu laiku noturēties gaisā. Un vairumam no droniem šis baterijas ilgums ir ļoti neliels, parasti ietverot laiku no 20 līdz 40 minūtēm gaisā, ņemot vērā arī laikapstākļus.

Drons būdams inovatīvs izgudrojums ir izmantojams daudzos dažādos veidos, piemēram, ir mūsdienās arī piesaistījis drošības dienestu acis, un šobrīd vairums dronu tiek arī izmantoti nelaimes gadījumu novēršanai. Amerikā šobrīd droni tiek izmantoti meža ugunsgrēku novēršanai, atrodot ugunsgrēka epicentru no augšas daudz operatīvāk, līdz ar to valstis iegulda lielas summas savu drošības dienestu apmācībā lidot ar šiem lidaparātiem un ātrāk spējot novērst nelaimes notikumus. Pirmā valsts, kas sāka izmantot dronus un sāka tos ražot bija Izraēla, šobrīd esot pati populārākā valsts kura pārdod šos mazos lidaparātus, bet arī ražo ar ieročiem aprīkotus dronus armijas vajadzībām un eksportē tos dažādām pasaules valstīm, cilvēku pasargāšanai un teritoriju aplūkošanai. Bet droni tiek arī izmantoti medicīnā, pārvadājot dažādus medikamentus Āfrikas teritorijā daudz ātrāk uz vietām, kur šie medikamenti ir tiešām nepieciešami steidzami.

Ja jums interesē aviācija un gribās multifunkcionālu jaunu hobiju, drons var būt kaut kas tieši jums šobrīd maksājot Latvijas tirgū sākot no 100 eiro līdz aptuveni 600 eiro. Un varam nebrīnīties drīz redzot daudz vairāk šo aparātu uz ielām arī šeit Latvijā.


Kas īsti labāks portatīvais vai stacionārais dators?

Šis jautājums tiek bieži uzdots teju katrā elektropreču veikalā un katrā informējošā mājaslapā, bet kādēļ tā tas notiek? Šis jautājums rodas, kad ir vajadzība pēc jauna datora un prasot draugiem vai paziņām viedokļi ir tik pat daudz cik cilvēki kuriem jautājam un sākas apjukums, kas tad īsti ir labāks. Domājot par jauna datora iegādi varam atgriezties pagātnē un iedomāties, kāpēc portatīvie datori vispār tika izveidoti deviņdesmito gadu beigās. Tajā laikā viss pamazām sāka kļūt pārnēsājams sākot ar telefoniem un mūzikas atskaņotājiem, utt. Līdz ar to sāka arī parādīties pirmie portatīvie datori, protams, trīs reiz lielākā izmērā nekā tie ir mūsdienās, bet savu funkciju tie pildīja. Bet galvenais aspekts portatīvajos datoros vienmēr ir bijusi pati ērtība, var paņemt līdzi un nav nepieciešami “miljons” kabeļi un vadi. Bet portatīvie datori arī parasti ir dārgāki nekā stacionārie un tāpēc ir jāņem kredīts imprumut rapid , lai varētu to iegādāties, bet atceries ka šie kredīti credit doar cu buletinul pēc tam ir arī jāatmaksā!

Lai gan stacionārie darbagalda datori ir pastāvējuši jau no astoņdesmitajiem, milzīgās kastes nespēja konkurēt ar pārnēsājamiem datoriem tajā laikā, un ar to sākās arī stacionāro datoru pārbūve. Stacionārie datori laikam ejot uz priekšu palika jaudīgāki un ātrāki, piemērām, grafiskajam dizainam, spēlēm un citām tā tipa funkcijām daudz labāks bija stacionārais dators, jo protams, portatīvo var paņemt līdzi, bet jaudīgas grafiskās darbības nepārmaksājot lielas summas, nebija iespējams izveidot uz portatīvā datora.

Datori mūsdienās iedalās dažādās kategorijās attiecīgi nepieciešamībai, kuras iedalās vel zemākās kategorijās īpašu vēlmju izpildei. Visāda tipa datori pilda ļoti līdzīgas, bet tajā pašā laikā atšķirīgas funkcijas, bet galvenā atšķirība ir spēks un jauda. Darbagalda datori ir vispārīgi daudz spēcīgāki nekā viņu pārnēsājamie līdzinieki un spēj veikt jebkuras grafiskās funkcijas trīs reiz labāk. Komforts ir vel viena neaizmirstama lieta domājot par datora iegādi, un šajā nozarē pārākums noteikti būs portatīvajiem datoriem, jo pārnēsājamība vienmēr būs faktors kurš spēlē lielu lomu komforta kategorijā, kā arī taustes sensors kurš aizstāj peli ar vadiem, kas būtu vienmēr jāņem līdzi.

Portatīvo datoru visunikālākā detaļa ir tā baterija, kura nav atrodama nevienā stacionārajā datorā un tā ir paredzēta jaudas uzglabāšanai un datora spējai būt lietojamam vairākas stundas, bez jebkādas lādēšanas, vai elektrības kontakta izmantošanas. Bet tā dēļ portatīvajiem datoriem bieži vien nav sānu ciparu sadaļas uz tastatūras un portatīvie datori bieži vien tiek apdalīti ar dažādu funkciju trūkumu, kā piemēram, otra monitora pieslēgšanas iespēju, printera pieslēgšanu, utt. , tas ir vispārīgi iespējams, bet tas atņem portatīvā datora galveno funkciju, kas ir tā pārvietojamība.

Plusi un mīnusi, galvenais pluss, kas tiek attiecināts uz stacionārajiem datoriem ir tie ir daudz lētāki un mājas vajadzībām daudz veikt spējīgāki, kā arī atstājot šo datoru ieslēgtu nav jāuztraucas par baterijas nepārtrauktu uzlādi. Galvenais mīnuss stacionārajam datoram ir portatīvā galvenais pluss, kas ir pārnesamība un daudz vadu ne vajadzība . Kā jau zinām vai esam redzējuši stacionārajiem datoriem parasti līdzi nāk liels kvantums vadu un tie parasti satinās ne tā kā mēs vēlētos un vispārīgi rada nekārtības iespaidu. Tajā pašā laikā portatīvajiem vadu tik pat kā vispār nav un tie neaizņem daudz vietas, lai arī kur mēs atrastos.

Kopumā ņemot vērā visus faktorus varam secināt, ka katrai mūsu datoru vajadzībai ir savs risinājums, un viens nav konkrēti labāks par otru, jo katram no mums ir savas prioritātes un ko vēlamies iegūt no datora, līdz ar to viss ir atkarīgs tikai no mums un mūsu vēlmēm.


Kā Google pārtapa par pasaules stūrakmeni

Pasaules interneta gigants Google šogad svinēja 18 gadu jubileju, un šajā relatīvi neilgajā laikā Google ir mainījusi pasauli un visu interneta vidi, daļa no mums pat nespēj iedomāties savu ikdienu bez kāda jautājuma uzdošanas Googlei, vai arī kāda no Google pakalpojuma izmantošanas. Lai arī cik neticami tas nebūtu, mēdiju milzis Google aizsākās 1998.gadā Lerija Peidža (Larry Page) un Sergeja Brina (Sergey Brin) universitātes kopmītņu istabiņā, kad viņi strādājuši pie projekta un kopmītņu vadītāji viņiem teikuši, lai atrod sev jaunas telpas saviem projektiem, jo viņi aizņem visu lokālo interneta tīklu. Tā viņi izveidoja nelielu ofisu un turpināja strādāt pie savas ieceres, kas tajā laikā vel īsti nebija skaidra.

Laikam ejot uz priekšu Lerijs un Sergejs piesaistot vel citus domubiedrus, bija ieplānojuši veidot platformu, kas savieno reālo pasauli un informāciju interneta vidē un tādā veidā izveidot tādu kā interneta bibliotēku ar visu pasaules informāciju tikai klikšķa attālumā. Nedaudz tālākā nākotnē ar arhīvu importēšanu virtuālajā vidē, pārvēršot lielu daudzumu informācijas gan no grāmatām, gan citiem resursiem padarot visas šīs lietas, kas iepriekš nebija redzamas visiem, globālas un pieejamas jebkuram.

Tālāk jau uzņēmumam augot tika ieviestas Google mašīnas, kas apceļoja un atzīmēja pasauli veidojot globālo navigācijas tīklu, ko zinām šodien kā “Google Maps”. Mūsdienās gluži kā maģija varam internetā apskatīt jebkuru pasaules vietu, ielu vai teritoriju un gūt vizuālu priekšstatu par tām, un visas šīs lietas notika relatīvi īsā laika periodā. Vien desmit gadu laikā Google ir attīstījusies ātrāk nekā jebkurš cits pasaules uzņēmums, padarot vispārīgi tehniski neiespējamas lietas, pat ļoti iespējamas.

Mūsdienās Google jau ir globāls arhīvs kurš glabā mūsu vēsturi un tagadni vienā datubāzē, lai gan tas viss notiek virtuāli, šī tehnoloģija turpina augt lielos tempos. Dēļ Google jau vien ir izdevies atklāt daudzas mums iepriekš nezināmas lietas un palīdz mums kā cilvēkiem augt un apgūt informāciju daudz ātrāk nekā tas notika pagātnē ejot uz bibliotēkām vai arī meklējot informāciju no citiem avotiem. Lai gan Google mums ir devusi ļoti daudz, mums ir jāsaprot, ka arī Google ir bizness un līdz ar Google rašanos daudzi mēdiji tajā skaitā; biznesa avīzes, navigācijas karšu izdevniecības un citas mēdiju kompānijas tika noslaucītas no zemes virsmas.

Tipiski bez problēmām jau neizpalikt, tikko sāka parādīties masveida informācija internetā un pārsvarā pašu cilvēku rakstīta, parādījās arī neīsta informācija un safabricējumi pārsvarā par politiku un slavenību aizkulisēm. Līdz ar to palīdzot izveidoties mikro uzņēmumiem, kas palīdzēja pārbaudīt faktu patiesību un internetu atbrīvot no vairuma nepatiesību. Google nākotne izskatās tik pat spoža cik tā izskatījās piecus un pat desmit gadus atpakaļ, strādājot jau pie pašbraucošām mašīnām, robotiem, virtuālām pilsētām, utt. Nodrošinot darbavietas vairāk nekā 60000 darbinieku.

Tuvojoties divdesmit gadu slieksnim Google nebeidz pārsteigt ar savām idejām un katru gadu attīstoties ar vien vairāk un investējot naudu mazos uzņēmumos kuros viņi redz potenciālu dodot pirmo iespēju arī uzņēmumiem ar tādu pašu nākotnes skatījumu kā Google, cenšoties pasauli padarīt vienkāršāku visiem, un tas viss tikai pateicoties diviem cilvēkiem kuriem bija ideja par to kādu viņi vēlējās redzēt nākotni, un padarot teicienu “Nekas nav neiespējams” patiešām patiesu.


Cik daudz maksā izveidot digitālās aplikācijas?

Digitālās aplikācijas ir pēc savas būtības ir diezgan viegli saprast, bet cik dārgi ir tādas izveidot? Ja esat kādreiz aiz gara laika meklējuši atbildi uz šo jautājumu, iespējams būsiet saņēmuši lielu daudzumu atbildes sākot no mazām summām līdz pat totālai absurdībai. Atbildes var svārstīties no aptuveni simts eiro līdz pat pāris tūkstošiem eiro. Tas tā notiek jo aplikāciju attīstība ir atkarīga no daudziem ietekmējošiem faktoriem kādēļ cena var kāpt vai nokrist.

Par cik aplikācijas ir kas relatīvi jauns tehnoloģiju nozarē, aprīkojums to veidošanai arī ir tikai attīstības stadijā. Pēc 2015. gada datiem, aplikāciju izveidošanas tehnoloģija mazām kompānijām izmaksā aptuveni 49 tūkstošus eiro vai pat vairāk atkarībā no aplikācijas sarežģītības. Jo vairāk viedtālruņi attīstās, jo grūtāk šīm kompānijām ir veidot šīs mūsu iemīļotās aplikācijas, bet ne vienmēr sarežģītākās lietas ir tās labākās. Biznesā ļoti bieži strādā princips “mazāk ir labāk” un dzīvs pierādījums šādam principam ir spēle/aplikācija “flappy bird”, kas iznāca 2014. gadā un iekaroja pasaules mīlestību ar savu vienkāršību, jo spēle bija tik vienkārša cik vien tas bija iespējams un tas nostrādāja! Kamēr daudzas kompānijas cenšas atrast šo maģisko atslēgu lielai popularitātei, tiek iztērētas nevajadzīgi lielas naudas summas.

Laikam ejot uz priekšu ir parādījušās jauni veidi un stratēģijas aplikāciju veidošanā, līdz ar to veidošanas cenai krītot lejā. Īsāk sakot veidošanas tehnoloģija attīstās līdz ar viedtālruņiem samazinot izmaksas līdz pat 75%. Galvenās sastāvdaļas aplikācijas veidošanai ir iedalītas kategorijās, piemēram: plānošana, dizains, infrastruktūra, testēšana, sastāvdaļas un aplikācijas nogādāšana aplikāciju veikalā. Kad tiek pabeigti visi šie procesi tālāk tiek noteikta summa un turpinās tālāk produkcija gala produkta veiktspējai. Plānošanai ir liela nozīme, kā arī mārketinga piesaistei, jo labāk izplānots būs šis produkts, jo vairāk auditorijas varēs piesaistīt līdz ar to nopelnot lielas summas visiem, kas veidoja šīs aplikācijas, protams, ir arī pieeja kas nesatur sevī nekādu plānošanu, bet gan dara visu pēc izjūtas, šo stratēģiju bieži pielieto mazas kompānijas aplikāciju dizaineri, darot visu pēc sajūtas un savas vīzijas par to kādai šai aplikācijai jābūt.

Bet pēc kāda moduļa veidot produkta cenu? Nosakot aplikācijai fiksētu summu un prasot cilvēkiem par to maksāt var būt ļoti liels risks, jo cilvēki gluži nemaksās par kuru katru telefona aplikāciju. Tām jābūt ir kam orģinālam un tiešām unikālam, līdz ar to vienkāršās idejas ļoti bieži pārtop par bezmaksas aplikācijām, vai nu nespējot nopelnīt ar fiksēto summu, vai arī ar reklāmu palīdzību pelnot un tajā pašā laikā piesaistot reklāmas devējus un reklamēt produktus caur aplikāciju. Bet tas nav vel viss, jo aplikācija arī pēc izdošanas prasa apkopi un līdz ar to tā ir jāatjaunina cilvēku piesaistei un iepriekšējo lietotāju saglabāšanai. Investīcijas ir jāveic jebkurā gadījumā, bet vairumā gadījumu tas atmaksājas un ar reklāmu palīdzību ilgtermiņā nopelnot atpakaļ izdevumus un gūstot peļņu.

Pēc visiem aprēķiniem gala produktam vajadzētu izmaksāt aptuveni 38 tūkstošus eiro vai pat vairāk, ja vien neatrod pietiekami labus darbiniekus kuri ir gatavi strādāt par mazākām summām, vai arī pielietojot pareizos rīkus šo aplikāciju izveidei. Mēs visi mīlam mūsu viedtālruņu aplikācijas, bet kā jau varam redzēt ne viss ir tik viegli kā tas var likties sākumā.


3-D printeri un ko ar tiem var iesākt?

3-D printeris ir relatīvi jauns termins daudziem cilvēkiem šeit Latvijā, bet šī ierīce un pats process ir kaut kas tiešām unikāls. 3-D printēšana ir process kurā veido trīs dimensionālus taustāmus cietus objektus, kuru dizaini un to izskati tiek veidoti virtuālā vidē, jeb caur dažādām programmām datorā. 3-D printēšana ir piesaistījusī diezgan lielu interesi tehnoloģiju izpētes vidū pēdējo gadu laikā, bet ticiet vai nē 3-D printēšanas ideja nebūt nav jauna.

Astoņdesmito gadu vidū zinātnieks vārdā Čaks Hals (Chuck Hull) izveidoja patentu stereoligrāfijai jeb cietu objektu veidošanai digitāli, bet šī ideja nespēja pietiekami attīstīties līdz divtūkstošo gadu vidum resursu un tehnoloģiju trūkuma dēļ.

Kā īsti 3D printeri darbojās un kā notiek šo objektu veidošana?

Respektīvi viss sākas ar ideju un plānu jo pirmā stadija 3D printēšanai ir modelēšana un rasējumu veidošana uz kādu no modernajām dizaina lietojumprogrammām. Šī programma tālāk izveido virtuālu skici objektam, ko vēlās printēt un sadala objektu vairākos slāņos, lai 3D printeris būtu spējīgs veidot šo objektu pa daļām. Kad dizains un skice izveidota, šos datus nosūta printerim un sākas pats printēšanas process. Šie printeri ir tik attīstīti, ka tie atbalsta dažādus materiālus, kā piemēram, metālu, polimēru, gumiju, plastiku un papīru. Nākamajā stadijā printeris saspiež izvēlēto materiālu skices izveidotajā formā, un uz iekšējās sadaļas sāk veidot priekšmetu. Īsumā šie procesi parasti var aizņemt sākot no pāris stundām līdz pat vairākām dienām, viss ir atkarīgs no objekta detaļu sarežģītības un no tā izmēra.

Bet ko varam veidot uz šādiem printeriem?

Ir skaidrs, ka 3-D printēšanai ir potenciāls dažādās industrijās un šī tehnoloģija paver daudzas durvis problēmu atrisināšanai. Vairums pētnieku ir domājuši, vai ir iespējams izveidot ēdienu uz šādiem printeriem nepiesaistot ķimikālijas un cilvēkiem bīstamas vielas pie gala produkta, un tas tik tiešām ir iespējams! Zinātnieki jau ir sākuši strādāt pie 3-D printēta ēdiena, ēdiena printēšana tehniski strādā tāpat, kā regulāra objekta veidošana un process ir tieši tāds pats, bet visas ēdamās sastāvdaļas tiek pildītas ar ēdiena šļirces palīdzību. Liels pluss šādai ēdiena gatavošanai ir, sastāvdaļu precīza modificēšana, kas atļauj pildīt jebkādu daudzumu kaloriju un citu sastāvdaļu un veidot ēdienu jebkādā formā.
Bet daudz nozīmīgāka kategorija ir medicīna, un šobrīd mēdijos jau ir parādījušās pirmās ziņas par 3D orgānu transplantu printēšanu, protams, šis viss vel ir sākuma stadijā. Veidojot printētu orgāna kopiju svarīgākais ir ievietot pareizās šūnas, pareizajā vietā, un ļaut tām savienoties dabiskā ceļā. Veidošanas testi dažādu ārējo orgānu transplantiem ir bijuši pozitīvi t.i ausu, kaulu un muskuļu veidošanā, bet diemžēl tie vel nav gatavi īstam cilvēku transplantam.

Šāda veida printēšana atver cilvēkiem un zinātnei jaunas iespējas, un ar maza daudzuma materiālu ieguldīšanu veidot dažādus priekšmetus, pat savās mājās! Tas vien padara šo tehnoloģiju izdevīgu un viegli piesaistāmu lielākai daļai sabiedrības un padarīt šos 3D printerus pieejamus visiem, lai arī pēc pāris gadiem šāda ierīce tiktu uzskatīta par pašsaprotamu un varētu tikt ieraudzīta gandrīz katrā mājā, bet līdz tam vel esam relatīvi tālu, kā arī šobrīdējie prototipi maksā tūkstošiem eiro un to specifiskie materiāli arī nemaksā ļoti lēti. Tātad mums vel ir mazliet jāpaciešas, lai arī tuvākajā nākotnē ieraudzītu šādu ierīci arī uz mūsu darbagaldiem.