Virtuālās realitātes ierīču būtiskākie trūkumi un to iespējamā novēršana

Virtuālā realitāte ir viena no aktuālākajām modernajām tehnoloģijām. Zinātnieki un futurologi apgalvo, ka tuvākajos gados virtuālā realitāte pārņems visu datoru un tehnoloģiju industriju, tādējādi pilnībā izmainot cilvēku dzīves. Redzot, cik ātri šī tehnoloģija attīstās, šādi apgalvojumi ir visai ticami, taču pašlaik virtuālās realitātes ierīces nav pieejams ikvienam un to lietošanai ikdienas vajadzībām ir daudz šķēršļu un prestamos inmediatos. Tipiskākās virtuālās realitātes ierīču izmantošanas problēmas saistās ar to, ka to izmantošanai ir nepieciešami ļoti dārgi un jaudīgi datori, šīm ierīcēm visu laiku ir jābūt savienotām ar datoru, turklāt to uzstādīšana ir visai sarežģīta. Tehnoloģiju kompāniju galvenais uzdevums ir atrast veidus, kā pārvarēt šīs barjeras, lai virtuālās realitātes ierīces kļūtu par masu pārdošanas produktu un tiktu izmantotas ikdienas vajadzībām. Ko tad tehnoloģiju giganti ir izdomājuši līdz šim?

Lai risinātu visas šīs minētās problēmas, tiek strādāts pie tehnoloģijas, kas saucās “inside-out tracker”. Šī tehnoloģija paredz, ka tā vietā, lai virtuālās realitātes ierīču lietotāja kustības tiktu nolasītas ar ārējiem sensoriem, tie tiek iebūvēti iekšā virtuālās realitātes aprīkojumā. Šādas tehnoloģijas izmantošana praktiski nozīmētu to, ka vairs nebūtu nepieciešams izvietot ārējās kameras un virtuālās realitātes aprīkojumu varētu lietot daudz plašākā apgabalā, ne tikai noteiktā vietā, ko fiksē sensori. Tādas kompānijas kā Intel, Microsoft un Facebook aktīvi strādā pie tā, lai šo tehnoloģiju attīstītu un pēc iespējas ātrāk ieviestu komerciālajās ierīcēs.

Intel strādā pie projekta Project Alloy jeb prestamos sin aval, kas ir eksperimentāla virtuālās realitātes ierīce. Šis projekts paredz ne vien minētās “inside-out tracker” tehnoloģijas izmantošanu, bet arī virtuālās realitātes ierīcēs iebūvētu procesoru, kas mazinātu virtuālās realitātes ierīču izmantošanas atkarību no pieejas jaudīgiem datoriem. Intel plāno izveidot šādu virtuālās realitātes ierīci jau tuvākajā laikā.

Facebook, savukārt apgalvo, ka jau ir izveidojuši prototipu virtuālās realitātes ierīcei, kurā izmantota “inside-out tracker” tehnoloģija un kuras lietošana ir iespējama bez vadiem uz fiziskiem savienojumiem ar datoru. Arī Microsoft apgalvo, ka strādā pie šīs tehnoloģijas pilnveidošanas un sadarbībā ar tādām kompānijām kā HP, Dell un Lenovo pavisam drīz izveidos virtuālās realitātes ierīces, kas darbosies uz daudz lētākiem un mazāk jaudīgiem datoriem.

Patiesībā, daudzas kompānijas jau ir ļoti tuvu šādu, brīvi lietojamu virtuālās realitātes ierīču komerciālai ražošanai. Piemēram, HTC Vive virtuālās realitātes aprīkojums, jau ir samērā ērts lietošanai. Tas darbojas attālināti un tas tiek uzskatīts par līdz šim veiksmīgāko virtuālās realitātes aprīkojumu, taču tā lielākā problēma ir augstā cena. Aprīkojums vien maksā vairāk kā 800 ASV dolāru, bez tam, tā lietošanai ir nepieciešams ļoti jaudīgs dators. Project Alloy varētu šo ierīci padarīt ne vien vienkāršāku un komerciālāku, bet arī daudz lētāku. Vēl tas ļautu izmantot tādu tehnoloģiju kā “merged reality” jeb realitātes saplūšana, kas ļautu apvienot reālo dzīvi ar digitālo informāciju. Piemēram, spēlējot spēles, lietas, kas atrodas mājās, ar šo tehnoloģiju, varētu tikt iesaistītas spēlē, pārvēršot tās par spēles elementiem. Project Alloy tiešām varētu virtuālās realitātes ierīces padarīt daudz labākas un pieejamākas, taču pagaidām tas viss vēl ir eksperimentu fāzē.

Taču šie jaunie projekti un tehnoloģijas, kas varētu risināt esošās problēmas, varētu radīt jaunas, Piemēram, bezvadu savienojamība, rada jautājumus par to, kā ierīcēm tiks piegādāta enerģija un vai akumulatora kapacitātes būs pietiekama šo tehnoloģiju izmantošanai? Arī par grafiku un prestamos en linea sin buro, izmantojot šīs bezvadu tehnoloģijas, rodas neskaidrības. Visticamāk grafikas kvalitāte cietīs, tāpēc pastāv viedoklis, ka datoram tik un tā būs ļoti liela nozīme turpmākajā virtuālās realitātes ierīču izmantošanā. Lai vai kā, šīs problēmas liecina par to, ka virtuālās realitātes ierīces tik ātri mūsu ikdienas dzīvē neienāks un līdz šīs tehnoloģijas zenītam vēl jāgaida vairāki gadi.


Virtuālās realitātes ierīces, ko mēs zinām un ko nē?

Virtuālās realitātes ierīces pēdējo gadu laikā sākušas iegūt masveida popularitāti gan ārzemēs, gan Latvijā, bet cik daudz mēs tiešām par tām zinām?

Neskatoties uz to, ka virtuālās realitātes brilles un cita līdzīga tehnika ir uzplaukusi tikai pēdējo piecu gadu laikā,un cilvēku pastiprinātā interese par virtuālās realitātes nākotni tāpat, pati ideja par virtuālo realitāti nav jauna, pirmās idejas par šo tehnoloģiju jau ir riņķojušas elektronikas aprindās jau gadiem. Pārvarot dažādas grūtības un barjeras pēdējo gadu laikā, virtuālā realitāte atkal ir temats par ko tiek runāts visos mēdijos un mūsdienās šīs ierīces jau ir sākuši veidot teju katrs tehnoloģiju gigants kā, piemēram, Sony, HTC, Oculus, u.c. Cilvēkiem kuriem termins virtuālā realitāte ir svešs to saprast būs ļoti elementāri, jo nekas sarežģīts tas īsti nav, virtuālā realitāte ir virtūals atspoguļojums, kas ļauj kustēties un interaktēt 3D vidē un šī vide ir izveidota ar jaudīga datora palīdzību, jo labāka grafiskā ierīce datoram, jo realistiskāka un ticamāka būs šī vide kurā varam darīt neidomājamākās lietas. Piemēram, kāpt kalnos, izpēdīt dažādas teritorijas, un pat staigāt uz mēness. Bet lai padarītu šo procesu tiešām interaktīvu, ierīcei vajag darboties gan ar jūsu ķermeni, gan arī prātu, jo piemēram, lasot grāmatu vai skatoties filmu mums ir dots tikai mazs ieskats tajā kāda ir šī cita vide, skatoties lielā ekrānā un pagriežot galvu sāniski tomēr saprotam, ka atrodamies realitātē un filma ir gluži kā iluzīja tikai vienveidīga, bet ar virtuālo realitāti ir savādāk. Tas tiešām liek mums iedomāties, ka atrodamies citā pasaulē kura reaģē reizē ar mums un ļauj mums daļēji vai pilnīgi tajā iegrimt, arī pagriežot galvu varēsim saprast, ka perspektīva mainās kopā ar mums,jebkurā virzienā kurā paši pagriežam ķermeni,šī pasaule mums pielāgojas.

Lai gan ārzemju tirgi ir jau pārpildīti ar šīm ierīcēm, Latvijā vel īsti tās nav parādījušās, kāpēc? Daudzi spriež, ka cilvēki Latvijā kam tādam nav īsti vel gatavi un šobrīdējās šo produktu cenas ir mazliet par dārgu Latvijas tirgum. Nesen iznākušais HTC Vive ir šobrīd pati jaudīgākā ierīce no visām tirgū esošajām brillēm, bet ar pašu ierīci būs par maz lai varētu izbaudīt visus priekus ko virtuālā realitāte sniedz. HTC Vive tāpat kā citas šada tipa ierīces prasa arī jaudīgu datoru lai spētu darboties līdz maksimālai jaudai, toties ar sienā piespraužamu sensoru palīdzību ir iespējams kustēties apkārt neprasot nekādus vadus vai citus kabeļus. Mīnuss šadām ierīcēm ir tāds, ka tās ir relatīvi dārgas šobrīd sasniedzot aptuveni 400 līdz 800 eiro cenu gan Amerikas, gan Eiropas tirgos.

Kā jau jebkurai tehnoloģijai, arī virtuālajai ir savi labie un sliktie aspekti, daudzi tehnoloģiju kritiķi ir izteikušies, ka šīs ierīces varētu būt pat pārāk vilinošas un līdz ar to cilvēkiem likt aizmirst par savu realo dzīvi un saviem pienākumiem. Bet, šada veida kritika nav īsti balancēta, jo kā daudzas ierīces ko mūsdienās lietojam tajā skaitā tv, radio, u.c. Virtuālās realitātes ierīces neatņem neko no mūsu dzīves, jo mums neviens neliek tās lietot, ja to nevēlamies. Katrā ziņā šis fenomens ir pārņēmis tehnoloģiju aprindas un noteikti turpinās attīstīties nākamo gadu laikā vel vairāk un nākotne virtuālajai realitātei šobrīd izskatās ļoti daudzsološa.