Virtuālās realitātes ierīču būtiskākie trūkumi un to iespējamā novēršana

Virtuālā realitāte ir viena no aktuālākajām modernajām tehnoloģijām. Zinātnieki un futurologi apgalvo, ka tuvākajos gados virtuālā realitāte pārņems visu datoru un tehnoloģiju industriju, tādējādi pilnībā izmainot cilvēku dzīves. Redzot, cik ātri šī tehnoloģija attīstās, šādi apgalvojumi ir visai ticami, taču pašlaik virtuālās realitātes ierīces nav pieejams ikvienam un to lietošanai ikdienas vajadzībām ir daudz šķēršļu un prestamos inmediatos. Tipiskākās virtuālās realitātes ierīču izmantošanas problēmas saistās ar to, ka to izmantošanai ir nepieciešami ļoti dārgi un jaudīgi datori, šīm ierīcēm visu laiku ir jābūt savienotām ar datoru, turklāt to uzstādīšana ir visai sarežģīta. Tehnoloģiju kompāniju galvenais uzdevums ir atrast veidus, kā pārvarēt šīs barjeras, lai virtuālās realitātes ierīces kļūtu par masu pārdošanas produktu un tiktu izmantotas ikdienas vajadzībām. Ko tad tehnoloģiju giganti ir izdomājuši līdz šim?

Lai risinātu visas šīs minētās problēmas, tiek strādāts pie tehnoloģijas, kas saucās “inside-out tracker”. Šī tehnoloģija paredz, ka tā vietā, lai virtuālās realitātes ierīču lietotāja kustības tiktu nolasītas ar ārējiem sensoriem, tie tiek iebūvēti iekšā virtuālās realitātes aprīkojumā. Šādas tehnoloģijas izmantošana praktiski nozīmētu to, ka vairs nebūtu nepieciešams izvietot ārējās kameras un virtuālās realitātes aprīkojumu varētu lietot daudz plašākā apgabalā, ne tikai noteiktā vietā, ko fiksē sensori. Tādas kompānijas kā Intel, Microsoft un Facebook aktīvi strādā pie tā, lai šo tehnoloģiju attīstītu un pēc iespējas ātrāk ieviestu komerciālajās ierīcēs.

Intel strādā pie projekta Project Alloy jeb prestamos sin aval, kas ir eksperimentāla virtuālās realitātes ierīce. Šis projekts paredz ne vien minētās “inside-out tracker” tehnoloģijas izmantošanu, bet arī virtuālās realitātes ierīcēs iebūvētu procesoru, kas mazinātu virtuālās realitātes ierīču izmantošanas atkarību no pieejas jaudīgiem datoriem. Intel plāno izveidot šādu virtuālās realitātes ierīci jau tuvākajā laikā.

Facebook, savukārt apgalvo, ka jau ir izveidojuši prototipu virtuālās realitātes ierīcei, kurā izmantota “inside-out tracker” tehnoloģija un kuras lietošana ir iespējama bez vadiem uz fiziskiem savienojumiem ar datoru. Arī Microsoft apgalvo, ka strādā pie šīs tehnoloģijas pilnveidošanas un sadarbībā ar tādām kompānijām kā HP, Dell un Lenovo pavisam drīz izveidos virtuālās realitātes ierīces, kas darbosies uz daudz lētākiem un mazāk jaudīgiem datoriem.

Patiesībā, daudzas kompānijas jau ir ļoti tuvu šādu, brīvi lietojamu virtuālās realitātes ierīču komerciālai ražošanai. Piemēram, HTC Vive virtuālās realitātes aprīkojums, jau ir samērā ērts lietošanai. Tas darbojas attālināti un tas tiek uzskatīts par līdz šim veiksmīgāko virtuālās realitātes aprīkojumu, taču tā lielākā problēma ir augstā cena. Aprīkojums vien maksā vairāk kā 800 ASV dolāru, bez tam, tā lietošanai ir nepieciešams ļoti jaudīgs dators. Project Alloy varētu šo ierīci padarīt ne vien vienkāršāku un komerciālāku, bet arī daudz lētāku. Vēl tas ļautu izmantot tādu tehnoloģiju kā “merged reality” jeb realitātes saplūšana, kas ļautu apvienot reālo dzīvi ar digitālo informāciju. Piemēram, spēlējot spēles, lietas, kas atrodas mājās, ar šo tehnoloģiju, varētu tikt iesaistītas spēlē, pārvēršot tās par spēles elementiem. Project Alloy tiešām varētu virtuālās realitātes ierīces padarīt daudz labākas un pieejamākas, taču pagaidām tas viss vēl ir eksperimentu fāzē.

Taču šie jaunie projekti un tehnoloģijas, kas varētu risināt esošās problēmas, varētu radīt jaunas, Piemēram, bezvadu savienojamība, rada jautājumus par to, kā ierīcēm tiks piegādāta enerģija un vai akumulatora kapacitātes būs pietiekama šo tehnoloģiju izmantošanai? Arī par grafiku un prestamos en linea sin buro, izmantojot šīs bezvadu tehnoloģijas, rodas neskaidrības. Visticamāk grafikas kvalitāte cietīs, tāpēc pastāv viedoklis, ka datoram tik un tā būs ļoti liela nozīme turpmākajā virtuālās realitātes ierīču izmantošanā. Lai vai kā, šīs problēmas liecina par to, ka virtuālās realitātes ierīces tik ātri mūsu ikdienas dzīvē neienāks un līdz šīs tehnoloģijas zenītam vēl jāgaida vairāki gadi.